Rencēnu muiža

Hermaņa Enzeliņa rakstos minēts, ka Rencēnu muiža dibināta 1588.gadā Burtnieku novada Rencēnu vaka austrumu pusē. 19.gs. - fon Krīgsmaņu dzimta, 1886.g. - Karls fon Krīgsmanis. 1912.g. muižas zemju kopplatība bija 2951 ha. LR 20.gs. 20.gados Rencēnu muižas zemes tika sadalītas 181 saimniecībai un zemes piegriezumos citām saimniecībām. Rencēnu muižas Jaunā pils celta 1886.gadā neorenesanses stilā. Rencēnu muižas pils ar 32 istabām ir sarkano ķieģeļu regulāra sējuma mūrējuma ēka ar atsevišķām balta apmetuma klātām būvdetaļām, kas bagātina dekoratīvo apdari. Fasādi papildina profilētas dzegas, tai skaitā arī ornamentālām joslām klātas starpstāvu dzegas, sgrafito stila apdare, logu aplodas, dekoratīvi kokgriezumi centrālā rizalīta zelmiņa daļā, ieejas divviru durvis greznotas ar profilētiem pildiņiem. Ēkas cokolstāvs apmūrēts ar granīta kvadriem. Nama būvapjoms veidots līdzīgi renesanses laikmeta villu arhitektūrai ar lēzeniem jumtiem, sānu rizalītiem, tomēr kopumā fasādes risinājumā ievērota simetrija. Parādes fasādes dalījumu nosaka vienstāvu garenjoms ar divām šķērseniski vērstu zelmiņu izbūvēm otrā stāva līmenī un divi sānos izbūvēti torņi. Dārza puses fasādī grezno trīs divstāvīgas rizalītu izbūves. Ēkas apjomus savdabīgi līdzsvaro garie skursteņu stāvi ar profilētām apmalēm. Interesants dekors ir pils centrā veidotais nišas padziļinājums ar sgrafito tehnikā veidotu bruņinieka attēlu, kura vairogu rotāja muižas īpašnieka iniciāļi. Ēkai daļēji saglabājušies oriģinālie logi - pirmā stāva līmenī - taisnstūra formas ar renesanses stila aplodām, gala rizalītos - šauri, proporcijā pagarināti divviru logi ar pusaploces pārsedzēm, parka fasādē - plaši divviru logi ar sīkrūšu stiklojumu loga augšdaļā. Jau 1870.gadā muižā darbojās sava spēkstacija un pilī tika iekārtoti elektriskie zvani kalpotāju pasaukšanai. Tā kā Padomju gados ēkā tika izvietots kolhoza kantoris, pirmā stāva lielā trīsailu zāle tika savienota ar sānu istabām. Otrā stāvā interesants virsgaismu risinājums - logi izbūvēti jumtā virs gaiteņiem. No centrālā gaiteņa uz abām pusēm iespējams iekļūt apartamentos, telpās salīdzinoši labā stāvoklī saglabājušās oriģinālās 19.gs. 2.p. durvis. Saglabājusies arī Rencēnu muižas Vecā kungu māja ("Rozes") - saukta par Vidus māju, kas celta 1835.gadā. Tā ir apmesta ķieģeļu ēka, būvēta klasicisma stilā ar profilētām dzegām un lieveni, ko veido neliela portika izbūve, kura frontonu balsta sešas koka kolonnas. Interesanta detaļa ir nelielais sīkrūšu lodziņš frontonā. Māju sedz sarkanu kārniņu jumts, saglabājušies oriģinālie koka logi ar metāla stūra apkalumiem un profilētu pildiņu slēģi ar kaltām eņģēm. Pie muižas atrodas arī bijusī iebraucamā vieta - krogs, kas celts 19.gs.vidū, šobrīd drupu stāvoklī. Muižā atrodas arī spirta brūža ēka, kas celta 1891.gadā no skaldītiem laukakmeņiem ar sarkana ķieģeļa logailu un durvju aplodu apmūrējumiem. Brūzim bija pašam sava artēziskā aka, bet plašie iesala un spirta mucu pagrabi 2.pasaules kara laikā tika izmantoti kā bumbu patvertnes. Lai arī 1944.gadā muiži šķērsoja frontes līnija, tomēr vienas nakts aktīvajā apšaudē tika bojāts tikai brūža austrumpuses jumts. Muižas kūts ar staļļiem celta 19.gs.v., lopu laidaros bijusi automātiskā dzirdināšanas sistēma, laidara pagalms bija nobruģēts un kalpu sievas turējušas to tīru kā istabas grīdu, mazgājušas divreiz pa nedēļu, ik sestdienu, ik trešdienu. Savukārt barona stallī bijuši tikai zilpelēki ābolaini zirgi, gan izjādēm pa parku, gan jūgšanai karietē.Pie Rencēnu muižas apbūves centra atrodas 19.gs. izveidots ainavu parks ar pieciem dīķiem, kas savienoti kaskādē, vietām saglabājušies eksotisku koku un krūmu stādījumi. Uz muižu ved ozolu aleja, kas stādīta vēl barona Karla fon Krīgsmaņa laikā. Vēl 20.gs. sāk. pie parka uzturēšanas muižā strādājis muižas dārznieks, divi dārznieka palīgi, divas sievas - ravētājas, divas muižas meitas - izpalīdzes. Puķu dobes un grantētie celiņi tikuši uzturēti ideālā kārtībā