Svētes muiža

Jau 1732.g. E.J.Bīrons minēts kā muižas īpašnieks, šeit viņš uzturējās pēc atgriešanās no trimdas. 1736.g. Polijas karalis Augusts III Svēti kā Vircavas muižas sastāvdaļu, izlēņoja E.J.Bīronam. No 18.gs.v. muižu pārvaldīja viņa dēls Pēteris Bīrons. Hercogs šeit svinēja savu saderināšanos ar skaisto Doroteju fon Medemu, 1779.g. - - kāzas. Laikā, kad Jelgavā uzturējās Luijs XVIII, pili izmantoja viņa galminieku atpūtai. No 1795.g. muiža bija kroņa īpašumā, un 19.gs.sāk. pili daļēji izmantoja armija. 1804.g. pili iznomāja Virtembergas hercogam Ludvigam. 1870.g. muiža tika nodota militārajam resoram. Pēc Otrā pasaules kara muižas ēkas izmantoja armijas vajadzībām līdz 1993.g. Svētes muižas kungu māja, iespējams, celta 1730.gados Svētes upes krastā. Pēteris Bīrons pili pārbūvēja 1774.-1775.g. pēc arh. Severīna Jensena projekta, kā vasaras atpūtas rezidenci. Pilij bija izteikts centrālais korpuss un gari sānu korpusi, kuros divstāvu augstumā atradās oranžērija un gleznu galerija. Ovālās zāles interjeru un fasāžu pilastru kapiteļus veidojis tēlnieks J.M.Grafs. Pie pils bija stallis un kalpu mājas, kā arī parks. 1795.g. muiža pārgāja kroņa īpašumā, uzcēla kazarmas kirasieru pulkam un vienā pils spārnā ierīkoja baznīcu. Pili armijas vajadzībām pilnībā pārbūvēja 1876.-1878.g. - iebūvēja jaunus pārsegumus, logus, centrālā korpusa jumtu, daļēji nokala fasāžu apdari. Līdz ar to no sākotnējās pils saglabājušās tikai konstrukcijas. Arī saimniecības ēkas pārbūvētas armijas vajadzībām, bet parkā iebūvētas ēkas un ceļš.