Nurmižu saimnieki bija tēvs un dēls, Oto Magnuss un Georgs Veinholds grāfs fon Duntens. Šai sākotnēji pilsoniskas izcelsmes Rīgas patriciešu dzimtai Nurmižu muiža piederēja kopš 1755. gada. 1653. gadā Rīgas birģermeistaru Georgu Dunti Zviedrijas karaliene Kristīne bija iecēlusi muižnieku kārtā, bet Oto Magnusam fon Duntenam 1787. gadā izdevās kļūt par Sv. Romas impērijas grāfu.
1796. gadā Johans Kristofs Broce savā zīmējumā dokumentējis jauncelto Nurmižu kungu māju. Centrālā būve, ko zemi pusloka starpkorpusi savieno ar nelieliem divstāvu paviljoniem, aizgūta no Palladio, bet caur viņu tālāk – no romiešu villu paraugiem. Patiesi, Nurmižu kungu māja bija varbūt pats tīrākais villas paraugs visā Latvijas vēsturisko stilu posma arhitektūrā.
3
