17.gs. sāk. muiža piederēja fon Brunovu dzimtai, kura to bija ieķīlājusi fon Grotūziem. Viņi to 1687.g. nelikumīgi pārdeva Fridriham Kazimiram Ketleram. 18.gs.sāk. to atpirka Kurzemes hercoga Fridriha Vilhelma atraitne Anna Joanovna. Muižu pārņem hercogs Ernests Johans Bīrons, no kura to savukārt manto hercogs Pēteris Bīrons. Pēc Kurzemes hercogistes likvidēšanas 1795.g. muiža pāriet Krievijas kroņa īpašumā. Sākot ar 18.gs.b., ēkas tiek intensīvi pārbūvētas armijas vajadzībām. 1920.g. muiža pāriet pagasta īpašumā. Muižas apbūve veidojusies no 17.-19.gs. Domājams, ka ēkas celtas pēc S.Jensena projekta. Vircavas pils bijusi hercoga Pētera Bīrona iemīļota uzturēšanās vieta. 19.gs. 70.gados muiža tiek nodota cariskās Krievijas armijas militārā resora rīcībā. Pils tika pārbūvēta, pielāgojot to armijas vajadzībām. 1919.g. pili nodedzina bermontieši, bet bijušajā klētī – noliktavā 1920.-30.g. ierīkots Tautas nams. No pils saglabājies ziemeļaustrumu korpuss un virtuve kā atsevišķa ēka. Ievērības cienīgs ir bijis muižas parks – 15 ha liels baroka stila dārzs ar ūdens parteru – vienīgais Baltijā. 1931.g. parkam cauri izveidoja šoseju, līdz ar to parks daļēji zaudēja savu vērtību. Vispilnīgāk no kompleksa ēkām saglabājusies Kavalieru nams, kur pašlaik darbojas skola.
Vircavas parka ozols stumbra apkārtmērs 5,4 m.
2
