K.D. fon Lēvenšterns veica muižas pārbūvi. Prinča medību paviljonam tika piebūvētas ikdienišķas dzīvojamās istabas. 19. gs. 80. gados Lēvenšterni būtiski izmainīja visu muižas centru, ceļot jaunas saimniecības ēkas un sadalot teritoriju ar iespaidīgiem granīta žogiem un vārtiem.
Valmiermuižā bez torņa, skaistajiem vārtiem un žogiem vēl redzama barokālās formās ieturētā balsinātā mūra klēts, bēdīgā stāvoklī saglabājusies muižas ierēdņu divstāvu māja un vairākas pamatīgas laukakmeņu ēkas. Saglabājies arī unikāls bruģis.
Padomju laikos pašā dārza vidū tika iecelts trīsstāvu silikāta ķieģeļu īres nams.
Mākslas piemineklis ir sienu un griestu gleznojumi Valmiermuižas dzīvojamā mājā. Unikāla kultūrvēsturiska vērtība ir Valmiermuižas vēsturiskajai apbūvei, parkam un Iršu dārzam, kur 19.gs. atradās briežu dārzs.
3
