- Senais nosaukums: Weißenstein
- Arhitektūras stils: historisms
Muižas komplekss 17.gs. sastāvēja no koka ēkām. Pašreizējā apbūve veidojusies 18.gs.2.pusē. Ēkas simetriski izkārtotas ap taisnstūrveida pagalmu. Tā vienā galā ir divas saimniecības ēkas, ar vārtiem vidū, bet otrā - kungu māja - guļbūve. Tā pirmo reizi pārbūvēta 19.gs.1.cet., kā rezultātā uzbūvēts portiks un mezonīns, izmainīts plānojums, iebūvēti jauni logi un durvis, izveidota jauna interjeru apdare. Šos pārbūves darbus veicis vietējais zemnieks Dāvids. Nākošā lielā pārbūve notiek 1908.g., kad ēku apšuj ar dēļiem, piebūvē jaunu mūra dzīvojamo ēku un abas ēkas savienojošu galeriju. Pašlaik saglabājusies šī mūra ēka, bet vecā kungu māja sabrukusi. Kompleksā ir saimniecības ēkas - klētis, stallis, siernīca, putnu māja u.c. Jau sākotnēji muižā ir augļu un sakņu dārzi, aiz kungu mājas izveidoti dīķi. Ainavu parku ar tālām skatu perspektīvām izveidojis fon Blankenhāgens 19.gs.sāk.
Muižā notiek atjaunošana.
(K.Veinberga, J.Zviedrāns)- Bijušie īpašnieki: Poļu karalis Stefans Batorijs 1585.vai 1586.g. muižu, tajā laikā sauktu par Tulmēnu, atdeva Heinriham Lodem, kuram tā piederēja līdz 16.gs.b.Viņa laikā to sauca par Lodes muižu. Savukārt zviedru valdība, iespējams, muižu atņēma tās toreizējam īpašniekam, jo 1630.g. tā bija grāfa Oksenšterna īpašums. 18.gs. muiža piederēja valstij un tika pievienota Priekuļu muižai. 1770.g. Katrīna II šo īpašumu piešķīra ģenerālim Otto fon Veismanim-Veisenšteinam un tā ieguva Veismaņu muižas nosaukumu, un turpmāk eksistēja kā patstāvīgs īpašums. Šīs dzimtas īpašumā muiža ir līdz 1830.g., kad tā nokļūst Johanna fon Blankenhāgena īpašumā un līdz 1920.g. pieder šai dzimtai. 1922.g. muižu sadalīja.
- Īpašnieks: Leonīds Teterovskis
Pils kungu māja
Bijusī kungu māja bija guļbūve, tā pirmo reizi pārbūvēta 19.gs.1.cet., kā rezultātā uzbūvēts portiks un mezonīns, izmainīts plānojums, iebūvēti jauni logi un durvis, izveidota jauna interjeru apdare. Šos pārbūves darbus veicis vietējais zemnieks Dāvids. Nākošā lielā pārbūve notiek 1908.g., kad ēku apšuj ar dēļiem, piebūvē jaunu mūra dzīvojamo ēku un abas ēkas savienojošu galeriju. Pašlaik saglabājusies šī mūra ēka, bet vecā kungu māja sabrukusi.
Valsts kultūras pieminekļa sastāvs
Valsts nozīmes kultūras piemineklis
- Veismaņu muižas apbūve 19. gs.
- Muižkunga māja 19. gs. 1.p.
- Muižnieka dzīvojamā ēka 19. gs. 2.p.
- Aitu kūts, vēlāk kalpu māja 19. gs. 1.p.
- Klēts 19. gs. 1.p.
- **Klēts, veļas žāvētava, pagrabs 19. gs. 1.p. - izslēgts
- Kūtis 19. gs. 1.p.
- Magazīna 19. gs. 1.p.
- **Modernieku māja 19. gs. 1.p. - izslēgts
- Parks 19. gs. 1.p.
- Ratnīca 19. gs. 1.p.
- **Rija 19. gs. 1.p. - izslēgts
- Saimniecības ēka 19. gs. 1.p.
- Stallis 19. gs. 1.p.
2
