Zebrenes Elku kalns atrodas Zemgales rietumu daļā Dobeles raj. Zebrenes pagastā. Tas ir lapu kokiem apaudzis 600 x 250 m liels un ap 20 m augsts reljefā pilnīgi norobežots kalns, kuru no visām pusēm ietver purvājs vai purvains ezers. Kalns atrodas starp Zebrus un Svētes ezeriem. Zebrenes Elku kalnu 19.gs. vidū aprakstīja pazīstamie baltvācu pētnieki A. Bīlenšteins un J. Dērings. Tanī laikā kalna austrumu malā vēl bija saglabājies ap 20 soļus garš no akmeņiem izlikts valnis, bet iespējams, ka tas ir bijis daudz garāks. Pretējā kalna pusē pret Svētes ezeru akmeņu valnis tolaik bijis 116 soļu garš. Pēc vietējo zemnieku stāstījuma akmeņu valnis bija arī Elku kalna ziemeļu malā, tomēr tur apmeklējuma brīdī akmeņi jau bija izlauzti un aizvesti būvniecības vajadzībām. A. Bīlenšteins pamatoti secināja, ka akmeņu valnis kādreiz varēja ietvert visu Elku kalna augstāko daļu. Vēlākos laikos kalns ir lielā mērā pārveidots no tā būvniecības vajadzībām izlaužot lielāku vairumu akmeņu. Jau 19.gs vidū tika fiksēts, ka uz Elku kalna ir vērojama īpaši liela augu daudzveidība un audzelība un ka kalnā Jāņu dienā savāktās zāles izmantotas tautas dziedniecībā. Īpašā audzelība Elku kalnā arī tagad ir ievērojama. Šī savdabība vairākkārt ir atzīmēta literatūrā uzskatot ka audzelība ir tas iemesls, kādēļ vieta izvēlēta kulta darbībām. Elka kalnā vislielākā mērā varējis izjust auglības spēku klātbūtni, bet auglības iegūšana, piesaistīšana vai saglabāšana ir viens no galvenajiem seno ritu uzdevumiem. 1999.gada vasarā Zebrenes Elku kalnā tika veikti nelieli arheoloģiskie pārbaudes izrakumi, kuru gaitā konstatēts, ka akmeņi vismaz izrakumu laukumu vietās atrodas dabiskās vietās. Veiktās fosfātu analīzes parādīja, ka Elku kalnam nav raksturīga intensīva senā cilvēka klātbūtne. Tomēr zīmīgi, ka cilvēku klātbūtne visvairāk tika konstatēta pa kalna augstākās daļas perimetru, kur kādreiz varētu būt pastāvējuši akmeņu vaļņi. Plašās teritorijās veidoti akmeņu vaļņi ir vairāku senslāvu lielo, centrālo svētnīcu būtiska sastāvdaļa. Kā agrāk, tā arī mūsdienās vietējiem iedzīvotājiem populārs ir nostāsts par akmens tiltu jeb Priesteru ceļu, kas pa Zebrus ezera dibenu savienojot Elku kalnam pretējā ezera pusē esošo Ezerlūķu pilskalnu ar Elku kalnu. Lai pārbaudītu teikas un nostāstus, tika veikta Zebrus ezeru zemūdens apsekošana. Tika noskaidrots, ka Zebrus ezera dibenā no Ezerlūķu pilskalna virzienā uz Elku kalnu 0,5 - ap 2 m dziļumā ir dabiski veidojusies akmeņu grēda vai sēklis, kas ir 5 - 20 m plats un apmēram 300 - 400 m garš. Zebrenes Elku kalns ir uzskatāms par senu kulta vietu, kam varbūt ir bijusi pat centrālās kulta vietas loma, tomēr precīzāks Zebrenes Elku kalna senās izmantošanas datējums pagaidām nav zināms. Juris Urtāns
|
5
