36,5 m (citi avoti - 42 m) augsta kvartāra iežu krauja, pakājē atsedzas arī augšdevona smilšakmens, 20. gadsimta 30jos gados te bijusi ala smilšakmeņos. Nogāzes slīpums sasniedz 38 grādus. Atsedzas drupiežu materiāls - grants, oļi, laukakmeņi ar morēnas starpkārtām. Viena no visizteiksmīgākajām glaciotektoniskajām struktūrām Latvijā. Vietām slāņi sagāzti vertikālu - “guļ uz galvas”. Kraujas aizmugurē pazeminājums, kurā ieplūst Daugavas palu ūdeņi un draud krauju noskalot. Līdzīgi, kā pie Slutišķu kraujas, pie Daugavas krasta ir dabisks akmeņu bruģis. No kraujas paveras, iespējams, Latvijā krāšņākais skats. Slutišķu krauja - vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums - 40,9 m, garums 400 m. 1925. gadā kraujas pakājē bijis apskatāma līdz 6 m augsts vidusdevona baltā smilšakmens atsegums ar dažām izskalotām alām. Daugava tagad krastu tik intensīvi nenoskalo, nobrukumi slēj gan kraujas pakājē esošo smilšakmeni, gan pati krauja sāk apaugt krūmiem.
|
2
