Apbūves ansamblis veidojies 17.-19. gs. Vecākās kompleksa ēkas ir vecā dzīvojamā māja t.s. "stirnūzis", celta 17. gs. (iespējams, 1693. g., spriežot pēc bijušā vējrādītāja uz jumta), kas ir rets muižas mūra kungu ēkas piemērs Latvijā, kuras 1.stāvā saglabājies sākotnējais kamīns. Ēkas celtas ap regulāru parādes pagalmu, vienā malā klēts un pārvaldnieka māja, pretī kungu mājai vecā dzīvojamā māja, stallis, blakus kungu mājai virtuves māja, bet kalpu mājas nostāk pie ceļa. Kungu māja celta 1734.-40. gadā Eleonorai fon Bērai baroka stilā un tajā saglabājies viens no retajiem rokoko interjeriem - baltās zāles griestu dekoratīvā apdare stuka veidojumā. Ēka pārbūvēta 1860.gados un arī no šī laika saglabājusies interjeru apdare. Pie kungu mājas 18. gs. veidots regulārs dārzs, kuram 19. gs.vidū pievienota arī ainavu parka daļa ar dīķi. Parku ierīkojis grāfs Keizerlings un papildinājis firsts fon Līvens. (K.Veinberga, J.Zviedrāns)