1835. celta Fon Friksu dzimtai pēc baroneses Teas fon Friksas pasūtījuma vēlā ampīra stilā. Pārbūvēta 1882. g. - 1883. g. vēlīnā ampīra stila ēkā jūtama franču renesanses ietekme. 1905. g. pils tika nodedzināta. 1908. g. arhitekta L. reinīra vadībā sākta atjaunošana. Saglabājusies interjeru apdare. Svētku zālē saglabājušies divi marmora kamīni, dažās telpās - 20. gs. sākumā likts parkets, ievērību pelna ārdurvju vērtnes un greznais metālkalums virs tām. 1938. g. pili pārbūvēja un ierīkoja karavīru atpūtas namu, 2. pasaules kara laikā - vācu karavīru hospitāli (bombardēšnā cieta viens pils stūris), pēc kara - meža darbinieku skolu, kopš 1962. g. - Rudbāržu skola. 1919. g. janvāra beigās un februārī pilī uzturējās O. Kalpaka bataljons, šeit 3. martā sākās uzbrukums lielniekiem, kas beidzās ar Rīgas atbrīvošanu. 1934. g. pie pagalma kāpņu terases sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne. Kara laikā tā bija norauta, vēlāk atrasta un 1951. g. slepus iemūrēta durvju ailē. 1989. g. paslēpto plāksni izkala un 3. martā novietoja agrākjā vietā. Pie muižas ainavu parks ar dīķi. |
1
