Tagadējā Rindas luterāņu baznīcas mūra baznīca ēka celta no 1833. līdz 1835. gadam. To lika uzcelt barons Krals Otto fon Bērs. Tā ir mūra celtne, kurai izmantoti Kurzemes baznīcu arhitektūrā ne tik bieži sastopami materiāli sienām – plēsti laukakmeņi, stūru apdarei - sarkani ķieģeļi. Baznīcas ieeju akcentē slaids tornis, kas celts 1904.gadā, bet ēkas stūros nelielām dekoratīvām piramīdām līdzīgi tornīši. 1835. gada 10. novembrī baznīca tikusi iesvētīta. Diemžēl kokgriezumu un galdnieku vārdi nav zināmi. 1877.gadā baznīca paplašināta par trešdaļu, tā iegūstot 400 vietas. 1841. gadā Rindas baznīcā uzstādīts zvans, kuru lējis pirmais latviešu tautības zvanu lējējs Ulrihs Johans (Jānis) Kleinšmits. Zvana svars bija 50 kg. Šis ir viens no pirmajiem zvaniem, kurā teksts ierakstīts latviešu valodā. Diemžēl zvans nav saglabājies, jo 1. pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju, un nav atgūts. Baznīcas lepnums ir arī ērģeles, ko 1854. (1852) gadā darinājis Karls Bitners, bet 2005.gadā restaurēja Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. |
10
