T.s. Hamburgas tipa ērģeles būvētas laikā no 1697. – 1701.gadam, to autors - Kuldīgas meistars Kornēlijs Ranneuss. Ērģelēm ir 28 reģistri un 2 manuāļi un tas ir viens no senākajiem nepārbūvētajiem instrumentiem Eiropā, tapis vienlaikus ar prospektu. Ērģeļu prospekts ir vienīgais zināmais Ventspils koktēlnieka Mihaela Markvarta darbs. Tas ir arī vienīgais baroka laika nekrāsotais ērģeļu prospekts Latvijā. Prospekta uzbūvē tikpat kā nav izmantoti ordera elementi, tā pamatstruktūru veido bagātīgā ornamentālā kokgriezumā ietvertas ērģeļu stabules. Prospekts sastāv no divām daļām: no lielā un mazā prospekta. Lielais prospekts atrodas luktās, mazais novietots zemāk, piestiprināts pie luktu margām. Lielais prospekts sastāv no trīs lielo stabuļu torņiem un pārejas laukumos starp lielajiem torņiem divos stāvos izkārtotām mazajām stabulēm. Lielos torņus balsta konsoles, kas veidotas kā eņģeļu galviņas. Virs lielā prospekta sānu torņiem atrodas muzicējošu eņģeļu statujas, bet virs centrālā torņa – Dieva visvarenības un ticības spēka simbols ērglis. Prospekta sānmalas rotā kupls akantu kokgriezums, kurā iekļautas eņģeļu figūriņas. Mazais ērģeļu prospekts atkārto to pašu uzbūves kompozīciju. Arī šeit virs lielajiem torņiem novietotas muzicējošu eņģeļu figūras, virs vidējā torņa – eņģelis, kas rokā tur takts zizli. Tāpat kā ērgļa skulptūra, arī šis tēls ir saistīts ar mehānismu, kuru iedarbinot tas izdara vienkāršas kustības. Prospekta sānu malas rotā akanta ornamentu griezums ar tajā iekļautām eņģeļu figūriņām (labās puses eņģelītis atrodas Latvijas Vēstures muzeja koka skulptūru kolekcijā). Zem mazā prospekta lielajiem stabuļu torņiem atveidoti trīs lidojoši eņģeļi. |
3
