Kalna nosaukums cēlies no tuvējo māju "Celīšu" vārda, tās saimnieks muižas reformas laikā pārcelts no mežiem uz dzīvi pie kalna. Tur atradusies pirmā skola Vijciemā, ko dusmās Muižkungs licis ierīkot Celīšu mājās , jo tās saimnieks bijis aktīvs skolas izveides atblstītājs. Musdienās senajās Celīšu mājās atrodas bērnudārzs
Viena no hipotētiskajām centrālas Letgaļu pils-Beveīnas atrašanās vietām, kas tomēr ir mazāk pieņemama versija. Nocietinatā vieta vairāk uzskatāma par pileni (pagaidu nocietinājums ienaidnieka uzbrukuma gadijumā) nekā par pilskalnu, un novada administratīvu centru. Gaisa līnijā aptuveni 20 km attālums līdz Trikātas pilskalnam, Cērtenes pilskalnam Smiltenē, un Karātavu kalnam Valkā. Viena kalna nogāze ir bez izteikta slipuma, kas varētu radies kalna dalju noarot lauksaimniecībai. Celītkalna vienā no nogāzē, atrodas liels akmens. Agrākos laikos bērni baidīti, ka zem akmens dzīvo ragana, vai pats velns. Akmenī ir iekalumi ar iniciāļiem par godu pirmā teatra izrādes rīkotājiem 1878 gadā. Nogāzē kurā atrodas akmens saskatāmas senu vaļnu pēdas.
Teika par Celītkalna akmeni.
"Kur tas viens vinīgais pamatīgais Celītkalna akmens radies, to Dies vien zina. Bet veci ļaudis runājuši ka senos laikos akmens bijis pašā kalna galā, kur atradusies sena Latviešu pils.
Kad Vācu baroni uzkundzējušies, kāds no viņiem licis velt no kalna akmeni lejā uz muižas priekšu. Bet no tā ka akmens aiztikts, barons sasirdzis un nomiris. Citā stāstā baronu perkons saspēris, un tam akmenim neviens vairs nav kēries klāt".
No A.Gobas grāmatas "Ceļš uz Bitarīnu ", aizraujošs kultūrvesturisks tēlojums ar plašu vietējo laužu sniegto materiālu
2
