Dāvida pils

Pati Dāvida pils ir teiku radīta vieta, varbūtējs pilskalns (kas gan apšaubāms) 28 metrus augstā zemesragā starp seno jūras krastu un krāšņu sāngravu. Pilskalnā nav redzamas cilvēka darbības pēdas. Dāvida pils atsegums - ap 7 m augsts, 50 m plats smilšakmens atsegums. Kļūdaini tiek pasludināts par vienīgo smilšakmens atsegumu kādreizējā Baltijas ledus ezera senkrastā. Kļūdas dēļ bieži tiek saukts arī par Litorīnas jūras senkrastu. Patiesībā atrodas nevis senkrastā bet gan sāngravā. Te esot atradusies arī ala. Klints augstāko daļu klāj ļoti daudz uzrakstu. Raksturīgi, ka ir maz pēdējo desmitgadu uzrakstu, savukārt ir ļoti daudz 20.gs. sāk. uzrakstu. Var ievērot arī senus uzrakstus, piem. "1817". Atseguma jaunākā daļa atrodas augstāk pa strautu, tieši tā kreisajā krastā. Pār atsegumu klājas efeja. Neesošā Dāvida ala esot savulaik vienīgā zināmā Kurzemes ala (1870ie), neskaitāmu teiksmu avots. No pils puses ieeja jau 1870jos gados esot aizbirusi. Šo romantisko alu pilnībā klājušas efejas, un jau 1870jos atzīmē, ka šī ir vienīgā vieta Kurzemē, kur šis augs pārziemo. Efejas šeit aug arī tagad, taču izskatās panīkušas, necilas. Austrumos no Dāvida pils Zilo kalnu kraujas nelielajas sāngravās atrodas vēl vairāki mazāki atsegumi, nelielas nišas un sezonāli ūdenskritumi