Arkādija parks sāka veidoties 1909.gadā kā Pētera parks. Parku atklāja 1910. gadā, kad Rīgas pilsētas valde apstiprināja G.Kufalta jau agrāk izstrādāto projektu parka izveidei Kobranskantes esplanādē. 1915.gadā iestādīja liepu alejas ( tagadējā Bāriņu iela un Uzvaras bulvāris). Labiekārtošnas darbus nopietni uzsāka tikai 1930.gadā. Starp Bāriņu un Altonovas ielām izveidoja plašu laukumu, kurā ilgus gadus notika karaspēka parādes, bet 1938. gadā 9. vispārējie dziesmu svētki. Šo svētku vajadzībām pēc arhitekta A.Birznieka projekta uzcēla estrādi. Otrais pasaules karš pārtrauca iecerētos darbus – stadiona un Dziesmu svētku laukuma izbūvi. Pēc kara, 50.gados parka teritorijā likvidēja ģimenes dārziņus, iestādīja liepu alejas un dzīvžogus. 60. gados K.Barons izstrādāja dendroloģisko projektu, bet V.Dorofejevs un E.Fogelis – jaunu parka projektu. 1963. gadā parkā veica meliorācijas darbus, tika izrakts dīķis, iesēja zālienu. Parka teritorija aizņem 36,7 ha un tā dominante ir 1985. gadā atklātais piemineklis Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. (arhitekti A. Bāliņš, E.Vecumnieks, V. Zilgalvis, tēlnieki Ļ. Bukovskis, A. Gulbis, mākslinieks A.Bugajevs). |
