Pirmais muižas īpašnieks bija Josts fon Heidens, kuram 1462. g. to izlēņo Livonijas ordeņa mestrs J.O. fon Mengdens. No 15. gs. beigām līdz 1920. gadam muiža bija Šepingu dzimtas īpašumā un no 1499. g. līdz 1868. g. to mantoja dēls tiešā līnijā - no tēva. Pēdējais muižas īpašnieks līdz 1920. g. bija īstenais valsts padomnieks Vladimirs fon Šepings. Sākotnējā apbūve veidojusies pie Lielupes un pirmā mūra dzīvojamā māja uzcelta 1590.g. Šajā vietā tā atrodas joprojām (pašreiz galdniecība). Ap 1763.g. uzcelta jaunā kungu māja pašreizējā vietā - vienstāvīga mūra ēka baroka stilā. Laikā no 1805 - 1806.g. to pārbūvēja pēc arh. Pjetro Pončini projekta vēlā klasicisma stilā un tā ieguva divstāvīgu apjomu. Parādes pagalma abās malās uzbūvēja kalpu ērbērģus, bet noslēgumā kūti un tālāk - staļļus. Ap 1880.g. kungu māja tika vēlreiz pārbūvēta, iegūstot tolaik modē nākušo neogotisko izskatu un torni. 1962.g. to pārbūvē pēdējo reizi un ēka iegūst pašreizējo izskatu, zaudējot fasāžu apdari un pēdējos interjeru apdares elementus. 19.gs.sāk. sāka veidot parku un dārzu, kura pusē atradās arī siltumnīcas. Lielupes krastā veidots ainavu parks ar liepu alejām, kuru 19.gs.2.pusē pārveido vai veido kā dendroloģisko parku. Tā tālākajā galā bijis ķīniešu tējas paviljons un pašreiz ir 2PK karavīru kapi. Aiz saimniecības ēkām, pāri Lielupei, redzams Jumpravmuižas parks ar mākslīgajām pilsdrupām. |
1
