Pašreizējā muiža veidojusies pakāpeniski apvienojoties vairākiem zemes īpašumiem. Pēc tradīcijas Kaucmindes pirmsākumi tiek saistīti ar 1469. gadu, kad ordeņa mestrs Johans fon Mangdens-Osthofs izlēņojis Andreasam Ksaveram zemes gabalu, kas atrodas pašreizējās muižas zemēs. 1527. gadā mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja vēlākās Kauces muižas zemes gabalu, kas saukts Ibittenland, Tomasam Benekenam. 17. gs. Kaucminde pievienota Īslīcei un līdz 18. gs. beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. 18. gs. beigās Kaucminde kļuva par galveno muižu. No 16. gs. sākuma līdz 1753. gadam Kaucmindes un pārējo muižu īpašnieki bija fon Šultes dzimta. 1753. gadā Īslīci un Kaucmindi nopirka E. J. fon Šepings. 18. gs. vidū viņa meita apprecējās ar Krievijas armijas majoru baronu Pēteri fon der Pālenu un līdz 1920. gadam agrārreformai muiža bija fon Pālena dzimtas īpašums. Pils kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta S. Jensena projekta. Laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa. Pili ar apkārtējām ēkām vienotā pusloka būvapjomā apvienoja 1909.-1912. gadā pēc L. Reinīra projekta, uzbūvējot caurbrauktuves starp ēkām. 20. gs. 20-30. gados pilī izvietota mājturības skola. Saglabājusies sākotnējā interjeru apdare - sienu paneļi, durvis, griestu dzegas. Pie pils ir divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko veidojis dārznieks K. Savickis 1780 .gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gs. sākuma līdz 19. gs. vidum un aptver Kauces upītes gravu. |
1
