Pirmo reizi rakstos minēts: Pirmais lēņa raksts, kurā minēti īpašumi pie Garozas upes un Ruwakel strauta ir no 1454.gada (Lielgarozas muiža). Bijušie īpašnieki: 16.gs.v. netālu no upes izveidojās Mazgaroza. 17.gs. abus īpašumus apvienoja, abas muižas daļas bieži mainīja īpašniekus. Šobrīd bijušajā Garozas muižā apskatāmas kungu mājas drupas tām blakus 18.gs.b./19.gs.sāk. celtais muižas dienestnieku ērbērģis. Laidara kompleksa , kas iekļāva zirgu staļļa un kūts ēku , vietā atrodas jaunā skolas ēka. Redzams 19.gs. 2.p. celtais laukakmeņu tilts pie muižas iebrauktuves un dārznieka māja pie augļudārza un citu saimniecības ēku paliekas. Jau 17.gs. 70.gados Mazgarozas muižā minēta koka apbūve: kungu māja, 3 staļļi u.c. saimniecības ēkas, kas gāja bojā Ziemeļu kara laikā. Lielgarozas muižas 18.gs.sāk. inventarizācijā minēta sarkani krāsota koka kungu māja uz mūrētiem pamatiem un ar salmu jumtu, apgleznotām sienām un podiņu krāsnīm, kā arī koka saimniecības komplekss. Muižas kungu māja celta 18.gs.b., būvdarbus veicis kāds vietējais būvmeistars klasicisma stilā brīvkungam fon Rennem. Tā ir divstāvu ēka ar zemu cokolstāvu, ko rotā dziļi iegriezts rustojums. Fasādes dalījumu veido pa trīs grupētas deviņu ailu asis, kas akcentē centrālo rizalītu, ko noslēdz mezonīms. Tā stūri tāpat kā korpusam izcelti ar pamīšus kārtota atšķirīgu garumu rustojumu. Pēc 1815.g. barons P.fon Korfs turpināja muižas kompleksa izbūvi. 19.gs. 1.p. tapusi D piebūve, pārbūvēts parka puses balkons, bet fasāde ieguvusi ampīra stila iezīmes, lai arī horizontālais dalījums vedina domāt arī par bīdermeijera ietekmi uz fasādes struktūras izvēli. 19.gs. 2.p. veiktas pārbūves rezultātā fasādē nav saglabājušies oriģinālie logailu ierāmējumi un rizalīta reljefie rotājumi. Pēc dzimtas tradīcijas sākotnējais ēkas krāsojums bijis sārti rozā – “rītausmas krāsā” ar baltu, kas raksturīgi 18.gs. romantiskajai polihromijai. Nama interjers bija iekārtots elegantā vēlā klasicisma stilā, 1 stāva vestibila apdari rotājuši sienu gleznojumi, bet lielo zāli - spoguļi. 1879./1880.g. revīzijas dokumentā kungu māja minēta kā divstāvu ķieģeļu ēka ar kārniņu jumtu un vēl 14 māla kleķa un koka saimniecības ēkas, kā arī rija aiz augļu dārza. 1926.g. kungu māja bijusi neapdzīvota, 30.gados tajā atradās krejotava, pēc 2.pasaules tur izvietoja tehnisko skolu, bet pēc 1973.g., kad tika uzcelts jauns mācību korpuss, ēka tika pamesta un tās stāvoklis atkal strauji pasliktinājās. 1982.g. kultūras pieminekļu restaurēšanas projektu kantoris izstrādāja muižas kungu mājas atjaunošanas plānu. Organizatoriskas problēmas un finansu trūkums neļāva šo projektu realizēt un jau 1992.g. daļa pārsegumu bija iebrukusi, tā veicinot šī arhitektūras pieminekļa nonākšanu drupu stāvoklī. Garozas muižas komplekss attīstījies vadoties no praktiskiem apsvērumiem un tam nav reprezentatīvs, bet gan funkcionāls plānojums. Tikai muižas ceļā, kas Z virz. ved uz Jelgavu ir saglabājušas nelielas alejas paliekas. Šobrīd redzamais saimnieciskais komplekss veidojies 19.gs. gaitā, tā būves ir izvietotas tuvu kungu mājai, tāpēc reprezentatīvā un atpūtas zona bija izvietota muižas parka pusē. 1751.g.
|
