Apraksts:
Īdeņas pilskalns ierīkots Īdeņas paugura – Yudeņu solas – ziemeļrietumu stāvajā nogāzē pret Lubāna ezeru, zemes izvirzījumā starp nelielām graviņām. 35 x 35 m lielais kalna plakums nelīdzens. Pilskalns ilgstoši apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo formu. Kalna dienvidaustrumu daļā bijušie nocietinājumi noarti. Par seno pilsvietu liecina, vietām saglabājies pelēcīgs kultūras slānis, kurā iegūtas bezripas, gludās un ripas keramikas māla trauku lauskas [1]. Pirmās ziņas par pilskalnu 1915. g. publicējis P. Rikovs. 1925. g. pilskalnu aprakstījis un uzmērījis E. Brastiņš. Teikas vēsta, ka pilskalnā paglabāta zelta nauda un to „sanesuši zaldāti kara laikos” [2]. Veci ļaudis stāstījuši, ka no pilskalna pāri Lubāna ezeram uz Elkšņu krogu Vidzemes pusē esot gājis no resnām ozolu siekstām būvēts ceļš [3]. Nonākot kalna malā pēkšņi ieraugām stāvu, ar lazdām apaugušu nogāzi. Visu laiku bijām līdzenumā un nu esam augstāk pat par koku galotnēm! Tālē paveras neaprakstāmi Lubāna plašumi. Elpa aizraujas!
Avoti:
1. Pieminekļa pase. Sastādījis A. Radiņš 09.06.1984. VKPAI PDC Inv. Nr. 25491/6521-5 I Mape: Īdeņu senkapi Rēzeknes raj. Nagļu pag.
2. E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Latgale. – R. 1928. – 152., 153. lpp.
3. Ilze Loze. Lubānas klāni aicina. – Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība. 1994. – 85. lpp.
1
