Četru varoņu nāves vietu un piemiņas ansambli par brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem bija iekārtoja vietējās sabiedriskās organizācijas.
Piemineklis pulkvedim OSKARAM KALPAKAM no melnā Zviedrijas granīta tika uzcelts blakus priedei, pie kuras viņš saņēma nāvīgo ievainojumu. Piemineklis atklāts 1922.gada 3.septembrī.
Piemineklis kapteinim NIKOLAJAM GRUNDMANIM no Allažu šunakmens ar tēlnieka JĒKABA LEGZDIŅA bronzā darināto sejas bareljefu izgatavots Rīgā, Kraua akmeņkaltuvē. Pieminekli 1929.gada 3.martā atklāja Valsts prezidents GUSTAVS ZEMGALS.
Pieminekļus virsleitnantam PĒTERIM KRIEVAM un leitnantam JOHANAM-HANSAM ŠRINDERAM no sarkanā granīta 1933.gada 3.novembrī atklāja kara ministrs JĀNIS BALODIS.
1950-to gadu sākumā pēc padomju varas orgānu pavēles AIRĪŠU piemiņas vieta tika iznīcināta. Pulkveža OSKARA KALPAKA pieminekli aizveda prom, bet pārējos trīs nogrūda no postamentiem un atstāja turpat mežā. Muzeju likvidēja jau agrāk.
1987.g.8.novembrī grupa Latvijas patriotu OSKARA GRĪGA vadībā sakopa piemiņas vietas apkārtni un no jauna uzstādīja trīs pieminekļus. Pulkveža OSKARA KALPAKA piemineklis nebija atrodams. 1987.gada rudenī pēc padomju varas orgānu pavēles piemiņas vietu no jauna izdemolēja, bet pieminekļus aizveda un paslēpa zemē. Vietējā sabiedrība apvienoja pūliņus, lai piemiņas vietu atjaunotu. Noslēptos pieminekļus atrada, atraka un no jauna uzstādīja AIRĪTĒS. Joprojām neatrasts palika tikai pulkveža OSKARA KALPAKA piemineklis. Atjaunoto piemiņas vietu atklāja 1988.gada 11.novembrī.
1989.gada 11.novembrī atklāja arī atjaunoto pulkveža OSKARA KALPAKA pieminekli, ko pazudušā vietā no jauna izgatavoja kopsaimniecības Rosme akmeņkaļu brigāde VIĻŅA BERGA vadībā. Piemineklis darināts no Kursīšu apkārtnē atrastā tumšā laukakmens. Arī uzrakstus pārējos pieminekļos veikuši Rosmes akmeņkaļi. Seja profila bareljefu kapteiņa NIKOLAJA GRUNDMAŅA piemineklī atjaunojis tēlnieks IMANTS LUKAŽS.
Visi piemiņas vietas atjaunošanas darbi veikti, izmantojot gan talcinieku palīdzību, gan sabiedrības saziedotos līdzekļus. Visvairāk nopelnu šai ziņā kopsaimniecības Rosme ļaudīm. Muzeja sētas restaurācijā piedalījās Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja restauratori. Liela palīdzība ir no Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Saldus rajona padomes.
MUZEJS.
Ceļa pretējā pusē pēc arhitekta pulkveža, Atsevišķās (studentu) rotas kareivja ARTŪRA GALINDOMA meta, atdarinot latviešu nacionālos celtniecības elementus, izveidota muzeja saimniecības sēta, pēc arhitekta PĀVILA DREIMAŅA meta ierīkoti apstādījumi. Šai sētā 1936.gada 6.septembrī atklāts OSKARA KALPAKA PIEMIŅAS MUZEJS.
1990.gada 11.novembrī tika atklāts atjaunotais pulkveža OSKARA KALPAKA piemiņas muzejs. Muzejs, kura eksponātu sagādāšanā piedalījušies daudzi valsts iedzīvotāji, sniedz ziņas par OSKARU KALPAKU, viņa vadīto bataljonu un konspektīvi parāda Latvijas nacionālās armijas un piemiņas vietu izveidošanas vēsturi. 2002.gada 6.martā tika atklāta jauna ekspozīcija.
Kopš 2007.gada O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta ietilpst Latvijas Kara muzejā kā atsevišķa struktūrvienība.
Muzejs 2007. gada ugunsgrēkā nodarīto postījumu dēļ bija slēgts sešus gadus, bet tagad ikviens interesents atkal aicināts aplūkot gan skaisto muzeja ēku, gan mūsdienīgo un atraktīvo ekspozīciju. Muzeja jaunā ekspozīcija, salīdzinot ar iepriekšējo, ir daudz plašāka, un tajā izmantotas jaunās tehnoloģijas. Viena no ekspozīcijas daļām veltīta brīvības cīņām un Kalpaka bataljonam, citā aplūkotas Oskara Kalpaka gaitas Pirmā Pasaules kara laikā, savukārt, ekspozīcijas trešajā daļā atspoguļotas liecības par Oskara Kalpaka bērnību un jaunību. Viesiem ir pieejams audiogids trīs valodās – latviešu, vācu un angļu valodā.
, ,
