1553. gadā kādreizējo Ninives ciemu nosauca par Pīlesmiestu, 1658. gada 17. septembrī Kurzemes hercogistes seims to nozīmēja par pilsētu un 1663. gadā uzcēla koka baznīcu. Tomēr ar laiku pilsēta panīka un 1754. gadā tika pievienota Nīgrandes muižai. 1775. gadā Pīlesmiesta koka baznīcas vietā uzcelta mūra baznīca, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. No paša Pīlesmiesta gan nekas nav palicis. Pie senās pilsētas bijis arī darvas un kaļķu ceplis, kas saglabājies līdz mūsdienām. Kaļķakmens ieguve Nīgrandē aizsākta jau 16.gadsimtā, kad Nīgrandes muižā saimniekoja Jānis (vai Johans) Pīle, kurš muižu bija saņēmis lēnī no Kurzemes bīskapa. Taču ar laiku kaļķakmens ieguve apsīkusi, tā atsākusies tikai 19.gs. beigās. 1906.gadā Alšos uzcelta pirmā kaļķakmens apdedzināšanas šahtveida krāsns, bet līdz 1908.gadam bijusi gatava arī otra. Lai kaļķakmeni varētu iebērt augstajās krāsnīs, no plieņakmens lauztuves tika izbūvēts koka tilts. 20.gs. 30-tajos gados līdz kaļķa ceplim ticis atvilkts Ķeguma elektrolīnijas atzars un ierīkots elektrisks kaļķakmens pacēlājs. Ceplis netika cietis Otrajā pasaules karā un pēc kara tas darbību atsācis. |