Muzeja ēka celta 1897. gadā kā toreizējā "Waldschlössen" (tagad - "Aldaris") īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa (projekta autors - F. Zeiberlihs). To ieskāva gadsimtu mijā veidotais, Georga F. F. Kūfalta projektētais parks. 1936. gadā Latvijas Kredītbanka nopirka "Waldschlössen", apvienoja ar "Iļģuciemu" un citām mazajām alus darītavām un izveidoja "Aldari". Villu atdalīja no teritorijas un 1937. gada septembrī nodeva toreizējā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā, kā vasaras rezidenci.
Kārlis Ulmanis šeit uzturējies maz, lai gan viņam te ļoti paticis. Viņš arī namam devis nosaukumu - "Dauderi". Ilgākais laiks, ko K. Ulmanis šeit pavadījis, ir divas nedēļas slimības laikā, kad šeit notikusi arī viena Ministru kabineta sēde. Tāpat Kārlis Ulmanis šeit labprāt pieņēmis viesus.
Latvijā ienākot Padomju karaspēkam, ēkā izvietots pretgaisa aizsardzības štābs, vācu laikā mākslīgajās pilsdrupās parkā bijusi izvietota zenitartilērija. Padomju gados "Dauderos" bija "Aldara" bērnudārzs, vēlākos gados - Pārtikas rūpniecības ministrijas degustāciju zāles.
1989. gadā klaida latvietis Gaidis Graudiņš dāvināja valstij savu privātkolekciju - vairāk kā 7000 dažādu priekšmetu, vairums no kuriem bija saistīti ar pirmās republikas laiku un kultūras dzīves izpausmēm trimdā. Uz šīs kolekcijas bāzes tapa Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi".
Muzeja piedāvā interesantu un plašu ekspozīciju, kurās aplūkojamas gan pirmās brīvvalsts laika liecības, gan arī latviešu kultūras dzīves izpausmes trimdā. Tāpat muzejā apskatāmas arī izstādes. Muzejs piedāvā gidu pakalpojumus un muzejpedagoģiskās programmas. Muzejs piedāvā arī telpas saviesīgiem pasākumumiem un svinībām.
