Atrodas pie Sunākstes baznīcas, otrpus ceļam, vecajā kapsētā, ko sauc arī par Stenderu kalniņu. Šeit atdusas piecas Stenderu dzimtas paaudzes. Sunākstes draudzes vēstures visbagātākā lappusē minams Gothards Fridrihs Stenders (saukts – Vecais Stenders). 1774.gadā sarakstījis “Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas”, kas ir pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par ģeoloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas zinātņu jautājumiem. Autors pirmajai ilustrētajai latviešu ābecei “Bildu ābice” (1787). Uz Vecā Stendera kapa guļ liela smaga Daugavas dolomīta kapakmens plāksne ar uzrakstu: “Sche aprakts G.F.Stenders LATWIS dzim 1714 mirr. 1796”. Patālāk no apbedījumiem, aiz kapu sētas, atrodas Vārenbrokas muižas barona fon Bēra pašnāvībā mirušās meitas Angelas kaps. Tas ir traģiskas mīlas stāsta liecinieks. |
5
