Viens no lielākajiem pilskalniem vidzemē. Tā relatīvais augstums - 20 metri.
Krapas pilskalns atrodas 150 m uz dienvidrietumiem no "Liepiņu" mājām Daukstu pagastā.
Pilskalns stāv līdzenā apvidū un spēji paceļas virs pļavām un laukiem 20 m augstumā. Pakājē tas ir 250 m garš un 120 m plats.
Tā austrumu mala dabiski stāva, dienvidu malā neliels, straujš kritums, kas lēzeni beidzas tīrumos; iespējams, tas veidots mākslīgi. Ieeja pilskalnā vedusi no dienvidiem - dienvidrietumiem. Kalnam pietiekoši krauji ir austrumsāni un tos nav bijis mākslīgi jānostiprina. Turpretī ziemeļ- un rietumsānu nocietināšanai raktas divas līdztekus terases, kas ziemeļgalā pārvēršas grāvjos ar 0,50 m. augstu uzbedumu. Dienvidsāns spēji apraujas ar 5 m augstu kraujumu un arī šeit terašu nav. Rietumu nogāzē izveidota 2 m plata terase, 3 m zemāk par kuru pie pilskalna ziemeļu gala sākas otra, nedaudz platāka terase. Ziemeļu galā abas terases kļūst platākas, pāriet grāvjos un izbeidzas ziemeļaustrumu nogāzes sākumā.
Pilskalna plakums līdzens ar 3 m slīpumu pret ziemeļgalu, 80 x 40 m liels.
Pilskalna kultūrslānis vairāk nekā metru biezs, intensīvs. Tajā atrastās bezripas apmestās un gludās keramikas lauskas norāda uz pilskalna apdzīvotību mūsu ēras l. gadu tūkstotī. 1874.g. pilskalnā nelielus izrakumus veicis G.Firhufs. Austrumos no pilskalna konstatēta melna zeme; iespējams, ka tur atradusies apmetne.
Kalnu postījuši grants racēji, tā ziemeļu pusē redzamas lielas smilšu bedres, bet rietumos, apakšējā terasē raktas pasaules karā tranšejas.
No kalna tāls skats pār līdzeno apkārtni, kurā šur un tur paceļas pa mazam paugurīšam.
Kalns esot senatnē kara laikos cepurēm sanests. Kalnā bijis paglabāts naudas strucis (muciņa). Reiz tēvs ar dēlu gājuši to rakt. Nonācis pilskalnā, tēvs dēlu aizraidījis prom un pats struci izcēlis. Cik liels tas bijis, neviens nezinot.
Aplūkotais pilskalns ir viens no lielākajiem Vidzemē. Kāda loma tam varējusi būt arī Vidzemes dalīšanas laikos.
2
