2002. gada 1. janvārī Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājumā bija 11’058 priekšmeti. Šobrīd – 16’076. Piecu gadu laikā iegūtas 5018 vienības. Izstādē ir iespējams daļu no jauniegūtajiem priekšmetiem aplūkot. Priekšmetu izvēle nav nejauša. Tie galvenokārt raksturo dzelzceļa nozari un dzelzceļa darbiniekus 1920.-30. gadu Latvijā. Mēs ceram, ka izstāde rosinās muzeja apmeklētājus turpināt papildināt muzeja krājumu ar jauniem priekšmetiem. Izstāde ir iekārtota ievērojot tematiski hronoloģisku principu. Tās pirmā daļa ir veltīta 1919. gadā dibināto Latvijas dzelzceļu darbiniekiem, viņu darbam, sadzīvei, likteņiem. Izstādes turpinājumā aplūkojami materiāli par diviem ievērojamiem starpkaru Latvijas rūpniecības uzņēmumiem. Gan Valsts dzelzceļu galvenās darbnīcas, gan Kara ostas darbnīcas atradās Liepājā. Tajās tika remontēti un būvēti Latvijas dzelzceļu ritekļi. Izstādes plašākā daļa veltīta dzelzceļa stacijām, to ēkām un sliežu ceļiem. Kartēs uzskatāmi redzama mūsu valsts dzelzceļu tīkla attīstība dažādos laika periodos. Tajās atspoguļojas kā lielvaras maina mazu valstu un to dzelzceļu robežas. 1920.-30. gados Latvijā darbojās vairākas brīvprātīgas organizācijas: vairākas ugunsdzēsēju biedrības un komandas, Latvijas Dzelzceļnieku savienība, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība, Dzelzceļu aizsargu pulks, kuru loma dzelzceļa nozares attīstībā bija visai ievērojama. Par to vēsta izstādes turpinājumā izvietotie materiāli. Padomju varas gados brīvprātības principu nomainīja sociālistiskās sacensības gars, bet mākslā dominēja sociālistiskais reālisms. Par to varam pārliecināties izstādes noslēgumā. Paldies visiem, kas muzejam ir dāvinājuši šos un citus krājuma priekšmetus, un jo īpaši S.Jonesai un S.Jermakai – dzelzceļnieku dzimtu un ģimeņu atvasēm.
