Talsu pauguraines dabas parks

Talsu pauguraines dabas parks sākotnēji dibināts kā aizsargājamo ainavu apvidus 1977. gadā. Dabas parks kopš 1987. gada. Platība 2827 ha. Dabas parks atrodas Talsu rajona Laidzes, Laucienas un Lībagu pagastā. Tas ir viens no Latvijas skaistākajiem novadiem, kas atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines dienvidrietumu daļā un Rietumlatvijas ģeobotāniskajā rajonā. Dabas parka reljefs izteikti paugurains ar beznoteces ieplakām. Tās bieži ir nepārpurvotas, bet vairākās ir nelieli, ainaviski ļoti gleznaini un krāšņi ezeri, kā, piemēram, Ābeļu ezers – 5,3 ha, Čumals – 5,3 ha, Sirds jeb Sukturu ezers – 2,4 ha, Mācītājmuižas ezers u. c. Šie ezeri ir samērā dziļi: Ābeļu un Sirdsezers – 14,5 m, Čumals – 11,5 m. Tie ir bioloģiski jauni un samērā tīri ezeri.

52 % no dabas parka teritorijas aizņem meži; izplatīti vēris un gārša, vietām arī introducētu koku – dižskābaržu un lapegļu stādījumi.

Parka teritorijā daudz savrup augošu koku – ozolu, liepu, kļavu, mežābeļu, sēklaudžu bumbieru un ābeļu. Dižkoku izmērus sasniedz 6 ozoli, 2 liepas un 2 kļavas. Tīrumu un ceļu malās daudz savvaļas rožu un vilkābeļu.

Talsu dabas parka florā konstatētas 650 sēklaugu un paparžaugu sugas, to starpā arī tāda reta un aizsargājama augu suga kā Benekena zaķauza (Bromopsis benekenii). vairākas vilkābeļu (Crataegus) sugas. No aizsargājamajiem augiem te aug arī smaržīgā (Platanthera bifolia) un zaļziedu (Platantera chlorantha) naktsvijole. Mežos sastopamas saudzējamās staipekņu (Lycopodium) sugas.

Talsu dabas parka teritorija ir samērā blīvi apdzīvota, viegli pieejama un to, it īpaši tās ezerus (piemēram, Ābeļu ezeru) galvenokārt Talsu iedzīvotāji izmanto savai atpūtai. Tāpēc te stipri jūtama cilvēku ietekme. Teritorijas saglabāšanā liela nozīme ir tās labiekārtošanai un kopšanai, īpaši aizsargājamo dabas objektu (dižkoku, aizsargājamo augu atradņu u. c.) aizsardzībai un saglabāšanai. 1997. gadā izstrādāts Talsu pauguraines dabas parka dabas aizsardzības plāns.