Viens no vecākajiem Rīgas dārziem. Tā precīzs ierīkošanas laiks nav zināms. Ņemot vērā koku vecumu, speciālisti secina, ka tas varēja būt ierīkots tajā pašā laikā, kad Pirmais Ķeizardārzs (tagadējais Viesturdārzs). Dārza nosaukums radies no kādreizējā šo zemju īpašnieka zviedru ģenerāļa Kojas vārda. Rīgas pilsētai šī teritoriju īpašumā bija no 1636.gada. 19.gs. dārzs bija iemīļota Maskavas priekšpilsētas iedzīvotāju izpriecas un atpūtas vieta, tajā bija pat ierīkots restorāns. Biežo sabiedrības kārtības traucējumu dēļ dārzu slēdza 1868.gadā. Līdz ar to tas netika vairs kopts un bija ļoti nolaists. Tomēr 1888.gadā dārzu iznomāja Rīgas Latviešu palīdzības biedrībai uz divpadsmit gadiem. 1901.gadā pēc dārzā notikušā ugunsgrēka, atjaunošanas projektu izstrādāja G.Kufalts. No 1911.līdz 1914.gadam šeit notikuši pirmie brīvkoncerti. 1927.un 1928.gadā notiek plaši dārza restaurācijas darbi pēc A. Zeidaka izstrādātā projekta - atjaunoja estrādi, ierīkoja bērnu rotaļu laukumus, izveidoja jaunus stādījumus. Darbi veicās samērā lēni, un parka iekārtošana visumā tika pabeigta 1939. gadā. Dārza platība 1,5 ha.
2. pasaules kara laikā parks stipri cietis, daļa stādījumu panīkusi, citi gājuši bojā. Tāpēc pēckara gados bijušo parka teritoriju gar Balvu ielu apbūvē, tādējādi kādreiz iecerēto vienoto zaļumu masīvu sadalot divās daļās - vecajā Kojusalas dārzā un Maskavas parkā.
Maskavas parku sāka ierīkot 1937.gadā pēc A.Zeidaka projekta. Tas tika ierīkots neapbūvētā laukumā bijušās dārzniecības vietā. Tika iestādīti koki un krūmi un izveidots bradājamais baseins. Līdz 1945.gadam dārzu sauca par Latgales dārzu. 1965.gadā Maskavas dārza teritorijā pēc arhitektu V.Mellenberga un E.Ābula projekta uzcēla Sporta manēžu. Dārza platība – 6,2 ha.
2
