Šī ir pirmā mūra baznīca, kas celta ārpus pils (līdz 1834. gadam dievkalpojumi notika pils kapelā). Luterāņu dievnams Ventspilī būvēts smagnējās ampīra formās un atbilst svarīgas ostas pilsētas statusam. Arī baznīcas iekšpuse atspoguļo kroņa arhitektūras cienīgumu. Klasicisma stilā būvētā dievnama apjoma telpisko uzbūvi veido garena trīsjomu draudzes telpa, kurai pieslēdzas tornis un taisnstūrveida apsīda (altāra daļa). Galvenās fasādes ieeju rotā iespaidīgs četru jonisko kolonnu portiks. Portāla motīvs izmantots torņa risinājumā – vidējā stāvā, virs kura paceļas kaltām metāla margām ierobežota terase. Tās vidusdaļu aizņem cilindriska laterna ar sfērisku jumta kupolu. Laternai viegluma iespaidu rada astoņi augsti pusapļa logi, kuri vienlaicīgi samazina šīs torņa daļas slodzi. Pusapļa arkas lietotas arī citu torņa stāvu ailām, kā arī draudzes telpas logiem, kuri izgaismo balkonus. Šie greznu spraišļu raksta sadalītie logi lejpusē noslēdzas ar dzegu, zem kuras ir niša ar mazāka platuma lielajiem logiem. Nedaudz citādāk traktēta galvenās ieejas aila – nišā iekļautais pusapļa logs un durvju aila ir vienādā platumā. Interjers veidots komplicētāk un pretendē uz lielāku greznību. Draudzes telpu sadala jonisko kolonnu rindas, starp kurām izvietoti balkoni. Kolonnas balsta masīvu dzegu, no kuras horizontālā griestu plakne iluzori pacelta augstāk. 1907.–1934. gadā dievnamā par mācītāju strādāja Latvijas pirmais arhibīskaps Teodors Grīnbergs (1870–1962). |
2
