Somu vēlēšanās atbrīvoties no Krievijas varas palielinājās līdz ar I Pasaules kara sākumu 1914. gadā. Vācija, kas karoja ar Krieviju, piekrita apmācīt 200 brīvprātīgo somu. Apmācība sākās 1915. g. 25. februārī Lokštedā, netālu no Hamburgas. 1915. g. septembrī kursu paplašināja līdz vesela bataljona apmācībai.
1916. gada maijā no somiem tika izveidots Karaliskais Prūsijas Jēgeru bataljons Nr. 27. Lai bataljons iegūtu frontes pieredzi, to nosūtīja uz austrumu fronti Kurzemē, tagadējā Latvijas teritorijā. Bataljons piedalījās kaujās starp Misas upi un Rīgas jūras līci. Apmēram gadu bataljons atradās mācībās aiz frontes līnijas Liepājā. Kad 1917. gada 6. decembrī Somija pasludināja savu neatkarību, jēgeri vēlējās atgriezties Somijā. Viņi atvaļinājās no vācu armijas un 1918. gada 13. februārī Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā zvērēja uzticību likumīgajai Somijas valdībai. Turpat tika arī iesvētīts jēgeru karogs. Galvenā jēgeru grupa atgriezās Somijā 1918. gada 25. februārī. Te bija izvērsies pilsoņu karš, kurā jēgeri piedalījās valdības karaspēka sastāvā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija radusies iespēja atdzīvināt tās jēgeru vēstures lappuses, kas saistītas ar Latviju. Klapkalnciema brāļu kapos , kur ir apglabāti pieci kaujās kritušie somu karavīri, 2004. gada maijā svinīgi tika atklāts no jauna sākotnēji 1929. gadā uzstādītais un Padomju okupācijas laikā nojauktais piemineklis.
Pieminekli atklāja somu ģenerālis Gustavs Heglunds. |
1
