Goveiku pilskalns (Augstais kalns) atrodas apmēram 20 km uz dienvidiem no Ludzas. Tas ir savrupi stāvošs, plānā ieapaļš, priedēm apaudzis 30 m augsts morēnas paugurs, plakums nolīdzināts. Kalna ziemeļu un ziemeļaustrumu nolaidenās nogāzes mākslīgi nostāvinātas, to pakājē ierīkotas samērā plašas terases. Pilskalns pēdējos gadu desmitos saimnieciskās darbības rezultātā daļēji nopostītas - saglabājusies tikai tā ziemeļu daļa - apmēram viena trešdaļa no sākotnējā apjoma. Tagad grants ieguve pārtraukta, bijušajā karjerā veidojas dabiskās nogāzes. Pilskalnu 1925.gadā apsekoja prof. Fr. Balodis, uzmēroja E. Brastiņš. Ierobežoti arheoloģiskie aizsardzības izrakumi notika 1925. Un 1987.gados. Pilskalna plakumu sedz 35 - 80 cm biezs kultūrslānis, kuru veido divas pēc sastāva un nokrāsas atšķirīgas kārtas. Slāņa augšējo kārtu (20 - 40 cm) veidoja tumša grunts, kas saturēja koka ogles, degušus laukakmeņus, māla apmetuma gabalus, keramikas trauku lauskas (apmestās, nagu iespiedumiem rotātās, švīkātās, gludās, ripas) un senlietas: dzelzs šaurasmens (?) cirvja (7), žeberkļa (3), bronzas trapecveida piekariņa (1), vērpjamās vārpstas keramikas skriemeļa (4) fragmentus. Kultūrslāņa apakšējo daļu veidoja ar smiltīm sajaukta pelēka grunts, kuras sastāvā bija laukakmeņi, māla apmetuma drumslas un keramikas (tekstīlās, švīkātās) lauskas. Kultūrslānī celtniecības konstrukcijas nebija saglabājušās. Pamatzemi veidoja smilšu slānis, kurā iezīmējās bedres, pavardi un stabu vietas, kas liecina par plakuma apbūvi. Apbūvē bijušas divu veidu ēkas - zemē iedziļinātās un virszemes celtnes. Apkurei kalpoja pamatzemē iedziļinātie pavardi un māla krāsnis. Pilskalnā konstatēti divi apdzīvotības periodi: senākais attiecas uz agro dzelzs laikmetu 1.g.t. pēc Kr. sākumu, bet agrākais pēc senlietām un keramikas datējams ar vēlā dzelzs laikmeta beigām un agro viduslaiku sākumu - 10. - 13.gs., kad apdzīvotība pilskalnā izbeidzās. M.Ruša |
