Līdz ar okupāciju ērģeļu būve Latvijā tika apturēta. Tīlīt pēc II pasaules kara dažus instrumentus vēl uzbūvēja A.Sūnāklis (Rīgas Septītas dienas adventistu baznīcā) un Juris Bokums (Gudenieku baznīcā), Jēkabs Jauģietis Liepājā uzstādīja savas nedaudz paplašinātās ērģeles Jelgavas sv. Annas baznīcā. Padomju varas pret Baznīcu vērstās represīvās politikas dēļ vecie ērģeļbūvētāji savu pieredzi nevarēja nodot nākošajai paaudzei.
1961. gadā Rīgas Domā par ērģeļmeistaru sāka strādāt Gunārs Dālmanis. Tieši viņš bija tas, kura mīlestība uz mūzikas instrumentu karalieni aizrāva mācekļus, un ērģeļbūve Latvijā sāka pamazām atdzimt. Situāciju vēl vairāk sarežģija “dzelzs aizkars”, tādēļ visas gudrības bija jāapgūst no grāmatām un studējot vietējos instrumentus.
Šis apstāklis lielā mērā ietekmēja turpmāko ērģeļbūves attīstību Latvijā. Mūsu jaunbūvētos instrumentus raksturo pilnskanīgs (bet ne agresīvs!), izlīdzināts skanējums, ko ietekmē liels koka stabuļu īpatsvars. Intonācijā cenšamies panākt vokālu skanējumu, lai katrs reģistrs ir individuāls un raksturīgs, bet ne mazāku vērību pievēršam reģistru kopskaņai.
Pašlaik visas ērģeļu daļas, ieskaitot stabules un mēļu reģistrus, izgatavojam paši. Mūsu meistari paši izgatavo sarežģītus kokgriezumus, nodarbojas ar zeltīšanu un krāsošanu ar pašu izgatavotām eļļas krāsām.
Pirmās ērģeles Ugālē tika uzbūvētas 1996. gadā. Tas bija 3 ½ reģistru pozitīvs, ko pasūtīja Rīgas Doma kora skola. Instrumentam ir vienkārša ārpuse, transponējama klaviatūra 415/440 Hz
3
