Ainavu parks un dārzkopības skola
19. gadsimtā Kārļu apkārtne strauji attīstījās, muižas centrs papildinājās ar jaunām dzīvojamām un saimnieciska rakstura celtnēm. Atbilstoši sava laika modes prasībām, tika izveidots brīva plānojuma ainavu parks, kas aptver vairākus labiekārtotus meža nogabalus līdz pat Amatai. Salīdzinoši lielas platības izmantoja augļu un sakņu dārziem. Kārļa muižai piederēja arī Bellevue un Cecīļu pusmuiža.
1871. gadā, piemērojot krogus ēku, Kārļos izveidoja dārznieku meistaru skolu. 1890.gadā to apstiprināja par
divgadīgo dārzniecības skolu, un tās beidzēji saņēma dārzkopības meistara nosaukumu. Skolai piešķīra dotācijas no valsts kases, tā bija pirmā dārzkopības skola visā Baltijā. Šeit par daiļdārznieku 19. gs. 90. gados mācījās arī latviešu gleznotājs R. Pērle (1875– 1917). Zīmīgi, ka 1877. gadā Kārļa muižā izveidots viens no
pirmajiem un lielākajiem pomoloģiskajiem dārziem Baltijā. Iekopa ap 60 pūrvietu lielu stādu audzētavu eksporta
vajadzībām (augļu koki, ogu krūmi, parku aleju koki, košumkrūmi, rozes u.c.). Katru gadu šeit arēja izaudzēt ap
30 000 stādu, par produkciju vēstīja ikgadējie, augusta mēnesī iespiestie katalogi. Muižas īpašumā atradās arī pie Amatas upes esošās ūdendzirnavas un zāģētāva. Tur iekārtoja arī šindeļu fabrika, kam enerģiju deva ūdens turbīna. 1900. gadā uzņēmuma nomnieks bija Gotfrīds Jākobsons. Šajā laikā muižā atradās pagasta valde un tiesa, ev. lut. draudzes skola (skolotājs Jānis Rūķis) un krogs. 1922. gadā muižas ūdensdzirnavās tikai izveidota
elektrostacija, kas ar elektrību apgādāja pat Cēsu pilsētu.
3
