Eksperimentālā arheoloģija ir viena no efektīgākajām metodēm ar kuras palīdzību iespējams ielūkoties tālas pagātnes norisēs. Šī nozare saistās ar praktisku darbību un uzskatāmu rezultātu- notikuma vai priekšmeta atveidojumu. Senajiem apstākļiem tuvināts eksperiments palīdz ienest cilvēku izpratnē dzīvu sasaisti ar tautas kultūras mantojumu ne tikai senajā, bet arī mūsdienu pasaulē.
Brīvības pieminekļa zvaigžņu kalēja Arnolda Naikas skolnieks rotkalis Daumants Kalniņš pirmo reizi eksperimentālās arheoloģijas vēsturē padarīja seno rotu par zinātniskās izpētes un eksperimentu objektu. Jau 1992. gadā viņš nolasīja referātu „Seno latgaļu etniskās kultūras iezīmes rotkaļa skatījumā" Ģedimina dienām veltītajā zinātniskajā konferencē Viļņā. Tā gada rudenī Daumanta eksperimentālās studijas darinātais seno latgaļu sievietes goda tērps un rotu komplekts izstādē "Metāls un rotas" Brīvdabas muzejā ieguva Brastiņa balvu un piemiņas medaļu.
Cēsu novada latgaļus D. Kalniņš izvēlējās par izpētes objektu, pirmkārt, jau tāpēc, ka pats ar visu darbnīcu atradās Cēsīs. Otrs iemesls šādai izvēlei bija apstāklis, ka Cēsu apkārtne var lepoties ar ārkārtīgi bagātu arheoloģisko pieminekļu klāstu. Treškārt, pētījumiem izvēlētais devītais līdz trīspadsmitais gadsimts ir laiks, kad vietējo tautu un cilšu rotu kultūra sasniedza savu greznāko un izsmalcinātāko pakāpi.
Mūsdienu rotas ir skatāmas izstāžu zālēs vai juvelierveikalu skatlogos. Savukārt seno rotu vieta parasti ir bijusi muzeju arheoloģijas fondu plauktos un ekspozīciju vitrīnās. Seno un mūsdienu rotu demonstrējuma sintēzi Tautas Daiļamata meistaram Daumantam Kalniņam izdevās radīt izstādē „Kaklariņķi no Cēsu muzeja krājuma" 1993. gadā. D. Kalniņa monogrāfijai par seno latgaļu rotu darināšanu "Aiz Daugavas vara dārzs" (1995.g) sekoja sabiedrībai pieejamas eksperimentālas darbnīcas „Seno rotu kalve" izveidošana (1996.g.) un starptautiskais arheologu un rotkaļu seminārs "Mīts un metāls" (1997.g.). Seminārs iezīmējis seno baltu rotu kultūras mantojuma ienākšanu Eiropas kultūras apritē, par ko liecina rotkaļa turpmākā ikgadējā dalība Latvijas un ārvalstu rīkotajos semināros, izstādēs un radošajās nometnēs. Iezīmējot savas studijas piecpadsmitgadi, D. Kalniņš uzrakstīja grāmatu „Seno rotu kalve". Tajā risinātās problēmas skar mūsdienu sabiedrībai aktuālu tēmu- kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu. Kopš 2010. gada Muzeju nakts, kalvē atvērts arī ekomuzejs.
