Jēkabpils pilsētas dienvidaustrumu pusē pie Brodu ūdenskrātuves (bijušā dolomīta akmeņu karjera) atrodas pilsētnieku iecienītā peldvieta un atpūtas vieta.
Pēc karjera izmantošanas tas apmēram piecu gadu laikā negaidīti pieplūda ar ūdeni. Nesakopto ainavu pārņēma daba. Vēl 60. gadu pirmajā pusē te bija maz koku, tādēļ šo vietu izmantoja ganībām. 1966. gadā meža meistara S. Pujāta tiešā vadībā sāka stādīt meža kultūras, darbu pabeidza 1968. gadā. Apmežojumi labi ieauga, un kopā ar agrāk dabīgi veidojušos priežu audzīti tie aizņem 26 ha platību.
1986. gada novembrī šim objektam piešķirts Meža parka nosaukums.
Ieejot parka teritorijā, vispirms skatām senlaicīgu ēku, kāda parasti redzama etnogrāfijas muzejos. Ēkas tuvumā ir šūpoles un atjautīgi noformēts kamaniņu kalniņš.
Virzienā uz ūdenskrātuves pusi sākas Veselības taka. Takas paraugam izmantoti Lietuvas un Ozolnieku parka veselības taku paraugi.
Ejot pa takām, tūristi redz dažādas koku sugas – priežu, egļu, lapegļu, bērzu birzis, ap 300 m garo ošu aleju, atsevišķus Sibīrijas un Korejas ciedrupriežu kokus. Atsevišķās vietās ir stādītas baltegles, Mandžurijas riekstkoks un dažādu vītolu sugu stādi. No lapeglēm parkā ir pārstāvētas Japānas Kuriļu, Daurijas un Sukačeva lapegles. Koki ieaudzēti sugai piemērotākajos augšanas apstākļos un piemērotā augsnē.
Parka kopšanu uzsāka 1982. gadā (mežzine Dagnija Kalniņa, Jānis Lukstiņš ), kad sākās uzskatāma koku diferencēšanās.
Ejot gar krastu, nonākam 220 tonnu smagā ( 103 m3 ) Radžu dižakmens tuvumā. Šī milža apkārtmērs ir 19,5 metru, augstums – 3,1 metrs. Pašlaik lielākā akmens daļa ir ūdenī. Akmens atrodas pussalā, noraktā dolomīta karjera pašā krastā. Tagad visa šī pussala ir applūdusi. |
2
