Ādažu ordeņa pils vieta

Ādažu pils (Neuermuhlen) pirmoreiz rakstos minēta 1299. gadā.  Cēlis Livonijas ordenis.
    1624.-1625. g. Vidzemes arklu revīzijā uzrādīts, ka pils nodedzināta un izpostīta. Lietojami daži pagrabi un daži velvēti kambari.
    1656. g. pili izpostījis krievu karaspēks.
    1706. g. drupas uzspridzinātas un akmeņi izmantoti Bukultu muižas būvei un Daugavgrīvas cietoksnim. Palikušas vien torņa drupas, kuras bijušas vēl 1798. g.

Bukulti bija stratēģiski svarīga vieta kā piekļuve Rīgai. Starp Juglas un Ķīšezeru jau 1221. gadā tika uzbērts dambis ceļam. Šo dambi sauca par sprunguļu dambi, jo tā celtniecībā tikuši izmantoti visdažādākie materiāli – baļķi, zari, akmeņi, niedres. Niermīles dzirnavām bijuši biezi mūri. Tās bija cietoksnis pie lielā zemesceļa (hronikās to dēvēja par Via Magna), kas veda no Rīgas uz Pleskavu.
Nedaudz vēlāk pie Niermīles dzirnavām Livonijas ordenis uzcēlis Ādažu pili. Tā kā Bukulti tika uzskatīti par Rīgas pilsētas vārtiem, tad tā bija stratēģiski ļoti svarīga vieta. Ar pašu pili saistīti nemieri starp rīdziniekiem un Livonijas ordeni. 1298. gadā Vasaras svētkos Rīgas pilsoņi ar leišu palīgspēkiem ieņēmuši Neiermīles pili, bet tā paša gada 29. jūnijā bruņinieki tos piespieduši bēgt; pēdējās cīņas te norisinājušās 1491. gadā, kad ordeņa bruņinieki te galīgi sakāvuši rīdziniekus. Arī Niermīles dzirnavām bijuši biezi mūri un arī tās funkcionēja kā cietoksnis pie lielā zemesceļa ( Via Magna), kas veda no Rīgas uz Pleskavu.