Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Tas atrodas dziļi mežā ap 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas, taču viegli sasniedzams pateicoties ierīkotajam zemesceļam un norādēm. Akmens atrodas meža stigu krustpunktā. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju nostāstiem, 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “stiprinātos”. Vietējo muižnieku ar medībām saistītās izdarība atceras arī V.Gavars, kas Nīcgales mežniecībā 20. gs. 30-jos gados bija mežsargs, un, jauns puisis būdams, pats piedalījies muižnieku rīkotajās medībās ka dzinējs. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un ka stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas.
Kas attiecas uz pakāpieniem, kuri ir iecirsti akmenī, tad to skaits nekad nav bijis 12 (kā tas bieži tiek rakstīts) un kas it kā pierādot akmens grimšanu. Nīcgales mežniecības mežzinis A.Jotsons, 1938. gadā meža strādniekam Lauskim licis iekalt trīs pakāpienus, par katru samaksājot 5 latus. Šos trīs pakāpienus tad joprojām min ekskursantu papēži.
Ir zināms, ka tas uziets Nīcgales mežu biezoknī ap 1812. gadu. Te viņš stāv, kā ir stāvējis tūkstošiem gadu, par spīti lietiem un vējiem, kariem un gadsimtiem.
Ilgus gadus bijis aizmirsts, neapkopts, bet varens un cienīgs savā diženumā, kaut viņam tika nodarīts pāri...Tam būtu daudz ko pastāstīt - viņš taču ir vecāks par cilvēku cilti Latvijas zemē...
Šis arheoloģiskais piemineklis ir valsts aizsardzībā kopš 1977.gada. Šo dižakmeni, sauktu arī par Balto akmeni, atnesis ledājs, tas ir labi noapaļojies, saplaisājis, lielkristālisks rapakivi granīta bluķis. Akmens virspusē izlauzts liels robs, sānos iekalti 3 pakāpieni. Nīcgales Lielais akmens iezīmējis Nīcgales un Kalupes pagastu robežu. |
Uzmanību, šis ir Valsts aizsargājams dabas
objekts/teritorija!!!
2
