Sautas kalns

Sautas kalns ir smilšakmens paliksnis gar Nurmižupītes un Sviķupītes sānieleju, kuru aizsargā kopš 1974. gada, platība 6,1 ha. Tas ir paugurs ar 3 virsotnēm, kura absolūtais augstums ir 87,3 m vjl., relatīvais augstums - 70 metri. Rietumu nogāzē ir dažāda augstuma smilšakmens atsegumi un klintis, nišas, avoti, alas. Z nogāzē lielākā ir Avotu ala un kāda ala bez nosaukuma. Sautas kalnā atrastas devona zivju un bezžokleņu atliekas.
Sautas kalnā ir grūti orientēties, tajā ir maz vietvārdu un ļoti daudz pieminekļu (problēmas ar pieminekļu nodēvēšanu) tādēļ pieminekļu uzskaitījums var būt nepilnīgs, tie var arī nejauši atkārtoties zem dažādiem nosaukumiem.
Interesantākā ir Sautas kalna rietumu nogāze - te ir daudz atsegumu visos nogāzes augstumos un visdažādākajos leņķos.
Lielākais no atsegumiem - Ap 800 m ZZA no Muceniekiem, tas pagriežas pa 90 grādiem. 14,5 m augsts, 120 m plats. Pārējie atsegumi nav garāki par dažiem desmitiem metru, augstums ne vairāk, kā 8 - 10 m. Atsegumā liela niša. Kopumā atsegumā ļoti maz uzrakstu.
Ala Sautas kalna rietumu nogāzes ziemeļu daļā - Sautas kalna rietumu nogāzes ziemeļu daļā, Nurmižu rezervātā, ap 150 m D no Lauru klintīm. Lielākā ala Sautas kalna rietumu nogāzē. 5,9 m dziļa, 5,5 m plata, 1,8 m augsta. 2. avots - iespējams, šī ir tā pati ala, kas atrodas gravas D malā, ieejas augstums ap 0,8 m, platums 1,2 m.
Avota ala Sautas kalnā - Sautas kalna rietumu nogāzes pamatnē, ap 700 m D no Līcīšiem. Ala, uz kuras grīdas avots izgulsnējis ap 5cm biezu šūnakmens kārtu. Alā patiesībā dzelzs izgulsnējumi (2. avots)
Ala Sautas kalna rietumu nogāzes vidusdaļā - Sautas kalna vidusdaļā, ap 600 m D no Līcīšiem. 2 m gara ala, kuru aktīvi veido avots. Jauna ala, kas aktīvi veidojas. Gaišajos, irdenajos smilšakmeņos to veido avots. 2. avots - iespējams, tā pati avotala, kas atrodas ap 100 m Z no Avota alas.
Avotu grupa Sautas kalna rietumu nogāzē - Latvijai unikāls objekts - no palikšņa - Sautas kalna rietumu nogāzes iztek milzums avotu gan no alām, gan no plaisām. Tie satek kopā lielā upē, kas ietek Gaujā pāris simtus metru augšpus Nurmižupītei, un ir praktiski tikpat liela. (10. avots)
Mazs atsegums Sautas kalna Z daļas gravā - Sautas kalna R malas vidusdaļā ap 140 m DAA no Līcīšiem, gravas D malā. Atsegums veido tādus kā nelielus "vārtus", ieejot lielā gravā, kas sadala Sautas kalnu. Augstums un platums - 2 m. (2. avots)
Atsegumi gravas augšdaļā Sautas kalna vidusdaļā - Sautas kalna R nogāzes vidusdaļu sadala liela grava, tās augšgalā, ap 350 m DA no Līcīšiem. Sīki, līdz 1 m augsti atsegumi gravas augšdaļā. (2. avots)
Sautas kalna D daļas atsegumu grupa - Visa Sautas kalna DR daļa, atsegumu virkne ap 600 m garumā. 30 - 40 atsegumu grupa vairākos stāvos ar daudzām alām, avotiem, gravām, sezonāliem ūdenskritumiem, atsevišķu atsegumu augstums sasniedz 12 m. Raksturīgi, ka šeit klintis ir izvietotas vairākos stāvos, kā arī te ir daudz alu, ūdenskritumu, avotu. Spēcīgākie avoti atrodas tieši klinšu masīva lejasdaļā. Z daļā pāriet atsegumā. Īpaši neparasti ir vairāki ļoti augstie kaskādes tipa sezonālie ūdenskritumi, kuri ir Latvijai absolūti unikāli ar savu lielo augstumu, kā arī viena liela niša. (2. avots)
Lielā niša Sautas kalna vidusdaļas gravā - ap 500 m DDA no Līcīšu mājām, skaistas, ļoti stāvas gravas D malā. Ļoti liela niša, ap 6 m dziļa, ap 5 m plata un augsta (2. avots).
Plaisa Sautas kalna R nogāzē ap 550 m DDA no Līcīšiem - Vismaz 3 m dziļa, ap 0,3 m plata, ap 3 m augsta. Ļoti šaura, dziļumā nevar tālu saskatīt. (2. avots)
Ala (I) Sautas kalna D daļā - ap 200 m Z no Muceniekiem. Vismaz 3 m dziļa. (2. avots)
Ala (II) Sautas kalna D daļā - ap 150 m Z no Muceniekiem. Ap 4 m dziļa (2. avots)
Ala (III) Sautas kalna D daļā - ap 150 m Z no Muceniekiem. Ap 3 m dziļa (2. avots).
Niša Sautas kalna D daļā - ap 400 m Z no Muceniekiem. Atrodas kalna pamatnē pie vecupes, ap 3 m dziļa, 3 m plata un 2 m augsta.
Sezonāls ūdenskritums (I) Sautas kalnā - ap 950 m Z no Muceniekiem. Krīt ap 4 metrus.
Sezonāls ūdenskritums (II) Sautas kalnā - ap 800 m Z no Muceniekiem. Sezonāls ūdenskritums ar divām kaskādēm, kur augšējā kaskāde ap 5 m augsta, apakšējā ap 4,5 m.
Sezonāls ūdenskritums (III) Sautas kalnā - ap 750 m Z no Muceniekiem. Ap 5 m augsts.
Lauru klintis - Nurmižu rezervātā, kilometru augšpus Sautas kalnam. Ļoti iespaidīgas, ap 14 m augstas, 140 m platas klintis. Klintis slēpjas aiz kokiem, ir ļoti iespaidīgas. Atrodas aiz vecupes. Daļa no klintīm ļoti gluda un taisna, kā siena. Nav īpaši daudz uzrakstu. Atstāj senatnīgu, pat drusku mistisku iespaidu. Klintīs daudz īpatnēju zīmju, kuras varētu uzskatīt par senajām zīmēm. Klintīs liela plaisa, niša ar kolonnu. Klintīm vairāki posmi - no Z skatoties pirmais posms ir ap 4 m augsts, 15 m plats. Tad seko neliels kanjons, ap 4 m augsts. Seko izcili gluda siena, kuras augstums sasniedz 14 m, platums ap 50 metri. Šīs daļas D parādās senās zīmes, te ir arī niša ar kolonnu. Seko ass izcilnis uz Gaujas pusi, kurš izvirzās ap 30 metrus, klinšu augstums te ir ap 10 m. Izcilnis Gaujas vecupes purva vidū izskatās ļoti iespaidīgi. Aiz izciļņa D ir liela niša un seko ap 40 m garš, izrobots posms, kur klinū augstums sasniedz 10 m.
Senās zīmes Lauru klintīs - iespējams, lielākais seno zīmju komplekss Latvijā, salīdzināms vai pat lielāks, kā Virtakas ieža zīmju komplekss. Daudzām zīmēm izsēdies kaļķis, tādējādi norādot, ka tās ievērojami vecākas, kā tuvējie 19. gs. uzraksti. Jeb vai krīta atliekas no zīmju pārzīmēšanas???
Ala - plaisa Lauru klintīs - Lauru klinšu izvirzījumā. Ap 4 m dziļa, līdz 1 m plata un ap 5 m augsta plaisa (2. avots).
Niša ar kolonnu Lauru klintīs - klinšu D daļā. Ap 3 m dziļa niša. (2. avots).
Atsegumi gravā D no Lauru klintīm - ap 150 m D no Lauru klintīm. Gravas Z malā ir 2 x 4 m atsegums, kurš izskatās senatnīgs. Gravas D malā 4 x 30 m atsegums. (2. avots)