Ap 12 m augsta, 90 m plata klints. Kopējais kraujas augstums ir 19 m. Visgludākā lielā klints Latvijā, upe to erodējusi līdz hercīnā ģeotektoniskā cikla plaisas virsmai. Atsedzas iesārti, slīpslāņoti, vāji cementēti smilšakmeņi, zem kuriem līdz 5,5 m dziļumā ieguļ brūnsarkani, irdeni, viegli izskalojami aleirolīti, kuru dēļ ieža saglabāšanās ir apdraudēta. Atsegta Burtnieku svītas apakšējā daļa, stratotips. Unikāls akustiskais efekts - paraboliski izliektā klints spēj lieliski atskaņot skaņu. Salaca izskalo pamatni, tai pašā laikā klints aizaug ar krūmiem. No labā krasta vērojams atbalss efekts - runātāja balss atbalsojas nevis pašam runātājam, bet gan klausītājam, kas atrodas dažus desmitus metru nost. Skaņu rezonējošā zona aizņem aptuveni 300 x 80 m. Katrā no šīs zonas punktiem skaņa mainās. Skaņa neatskaņojas, ja tā ir skaļa. Izteikti interesanti ir 9 punkti. Pretējā krastā autostāvvieta. Atbalsis savā laikā pieminējuši Kaudzītes Reinis un Lapas Mārtiņš.
Ap 30 m augšpus Skaņajamkalnam ir ala - vismaz 7 m gara, no tās izplūst diezgan spēcīgs avots.
Lejpus klints, ap 6 m virs upes līmeņa klintī ir otra ala - ap 8 m gara, taisna, sausa ala, profils - trijstūrveida. |
6
