1901.gadā Mežaparku sāka izbūvēt kā dārzu pilsētu ar nosaukumu "Ķeizarmežs", tās iedzīvotāji galvenokārt bija vācieši. Tā kā Mežaparka iedzīvotājiem bija vajadzīga elektrostacija, tad 1904.gada 10.augustā tiek dota atļauja šīs ēkas celtniecībai. Kad Mežaparku pievienoja Rīgas pilsētas elektrības tīklam, minētā ēka palika neizmantota. Ēka tika izmantota kā zirgu lietu novietne. 1911.gada 29.novembrī uz izpirkšanas akta līguma pamata īpašuma tiesības uz šo zemes gabalu ieguva akciju sabiedrība "Būvbiedrība" un tās direktors Heinrihs Aghte. Mežaparka iedzīvotāji jau sen asi izjuta baznīcas nepieciešamību savā rajonā, taču, sākoties 1.pasaules karam, baznīcas būvei uzkrātie līdzekļi bija sarukuši. Tādēļ "Būvbiedrības" direktors Heinrihs Aghte ar savu kundzi, abi čakli baznīcas cilvēki, ierosinājuši par baznīcu pārbūvēt bijušās spēkstacijas ēku.
Pārbūves darbus bija paredzēts beigt 1918.gada Ziemassvētkos, bet tie ieilga līdz 1919.gada 31.janvārim. Tā ir kapela ar 80 sēdvietām, un tā tika pārbūvēta pēc arhitekta Artūra Medlingera projekta. 1927.gadā baznīcā notiek pārbūves darbi, kas beidzas ar zvana iesvētīšanu un baznīcai tiek dots Gustava Ādolfa baznīcas vārds. |
2
