Pirmās pareizticīgo baznīcas iesvētīšana notika 1840.gada 20.februārī un tā tika konsekrēta Svēta Jura godam. Baznīcas vajadzībām grāfs Ādams Plāters atdeva divpadsmit mūra veikaliņu miestiņa centrā. Draudze tajā laikā bija 275 locekļi.
1849.gadā pēc ārsta Ivana Golinska novēlējuma pareizticīgo kapsētā tika uzsākta kapličas celtniecība. 1853.gada 4.jūnijā kapliča konsekrēta par godu Svētajam Joanam Zlatoustam.
1856.gadā no grāfa Plātera tika nopirkts zemes gabals jaunās baznīcas celtniecībai. Vecā Svētā Jura baznīca 1878.gadā tika nojaukta un altāra vietā uzstādīts krusts. Jaunās baznīcas celtniecību pabeidza 1859.gadā. 8.septembrī un to konsekrēja Dievmātes Aizbildniecības godam. Baznīca tika paredzēta pareizticīgo un vecticībnieku vajadzībām. 1867.gadā tā tika konsekrēta par pareizticīgo baznīcu. Baznīca sagrauta Otrā pasaules kara laikā.
1789.gadā Auguste Plātere ziedoja naudu slimnīcas un sieviešu klostera celtniecībai. 1864.gadā klosteri slēdza un ēku nodeva Krievija armijas lietu pārvaldei. 1865.gadā tur ierīkoja Svēta kņaza Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu. 1893.gadā ēka kļuva par pareizticīgo baznīcas īpašumu.
Padomju varas gados baznīca darbojās līdz 1970.gadu sākumam. 1989.gadā baznīca atdota draudzes īpašumā. |
6
