Bāka atklāta 1868. gadā. 1923-1925 bākas tornim atjaunoja 7 1. pasaules karā sašautās čuguna plāksnes (katra 2,3x1,5 m). Pirmā gaismas ierīce sastāvējusi no petrolejas spuldzes ar fokusējošām starmetēju lēcām uz rotējoša galda, un to darbinājis ar vinču uzvelkams pulksteņa mehānisms. 1. pasaules kara laikā gaismas ierīce tika aizvesta uz Krieviju, Vācijas karaspēks uzstādīja jaunu gaismas ierīci no divām starmetēju lēcām (fokusa attālums 250 mm) uz rotējoša galda, kura centrā bija nekustīga 1000 W elektriskā spuldze. Avārijas gadījumam rezervē bija petrolejas kvēlgaismas lampa. 2. pasaules karā bāka nav cietusi. Pēckara gados rotējošais galds aizstāts ar nekustīgām koncentriskām lēcām, kuru fokusā regulāri iedegas elektriskā kvēlspuldze. Līdz mūsdienām ēka ir saglabājusies bez būtiskām pārmaiņām.
- Signāls: 3s+3s
- Krāsa balta, sarkana
- Redzamība jūras jūdzēs 16
- Bākas augstums ir 33 m. Bākai ir konisks čuguna (ķeta) tornis ar galeriju un stikla laternu augšējā daļā. Bākas tornim ir sarkanu un baltu līniju vienāda platuma krāsojums. Uguns augstums 31,2 m virs jūras līmeņa. Balta zibšņu uguns (3 s deg, 3 s pārtraukums). Gaismas signāls redzams 16 jūras jūdžu attālumā. Bāka darbojas visu gadu, diennakts tumšajā laikā.
2
