Ideja par ķēniņkrēsliem piederēja Arturam Heniņam, cilvēkam, kurš sarakstīja grāmatu "Ventas Sakta", kurā ir apkopota Skrundas vēsture. Toreizējās Domes priekšsēdētājs Ilgvars Mielavs to atbalstīja. Drīz sākās projekta realizācija. Ģirts Burvis ir šī projekta realizācijas autors.
Ģirts Burvis stāsta.
Arturs Heniņš parādija man dokumentus, uzdāvināja savu grāmatu. Sāku iepazīt vidi un ainavu. Braucu te vasarā, peldējos Ventā, vēroju, domāju. Pilskalns mani uzlādēja, likās-tas jāceļ gaismā. Tad nāca ideja par vairākiem objektiem, kas ietvertu pilskalnu no visām pusēm. Tapa fotomontāžas, literālā daļa, kas saistījās ar personībām, tā laika pasaules uztveri, etnogrāsfiskiem, etniskiem motīviem.
Ķēniņkrēsli neatrodas gluži, kur bijām domājuši. Izrādijās, nevaram rakt pamatus, jo pilskalnā ir vērtīgs arheoloģiskais mantojums.Tad tika izstrādāts jauns projekts, ko atkal saskaņojām pieminekļu inspekcijā. Kokus zemē neraku, jo laika zobs tos ievaino. Krēsli stāv uz dzelzs un akmens pamatiem. Krēsli veidoti kā atvērušies koki, kā simetriski dvīņi. Ar divām plaknēm atzveltnē viņi veido savu tēlu.
Kad koka milžus uzcēlām pilskalnā, jutu, kā tie darbojas ainavā. Latvenergo vīri, Andris Gūbelis ar palīgiem jau bija pasūtījuši īpašus gaismekļus. Varējām tumsā pārbaudīt, no kuras vietas ir visizteiksmīgākās ēnas un kontūras. Ir tā, ka no vienas puses parādās tālu saskatāms profils, no otras - maigi refleksējošs koka ķermenis, kontūras, pat iekšēja gaisma Zibenī un tautu simbolizējošās figūriņās. Tā ir daudzslāņaina spēle.
Tas bija vesels piedzīvojums. Esmu priecīgs, ka iepazinu tik daudz atsaucīgu cilvēku, jutu atkal kurzemniecisko valodas akcentu, raksturus. Tas ir arī atalgojums.
7
