Šogad Skrundas baznīca svin savu 438. jubileju. Kā baznīcas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1567., jo šajā gadā Skrundas baznīca tiek pirmoreiz minēta vēstures dokumentos. No literatūras avotiem iegūtās informācijas var secināt, ka Skrundā baznīca un kapi pastāv jau no reformācijas laika.
1711. gadā baznīcu līdz ar pili nopostīja zviedru karaspēks. Pēc tam uzcēla nelielu baznīcu no koka mācītāja muižā.
1750. gadā uzsāka nopostītās baznīcas atjaunošanu.
Mācītāja Frīdriha fon Boningena laikā 1899. gadā baznīcas tornī uzvilka jaunu zvanu, kas kalpo vēl tagad.
Pirmā Pasaules kara laikā baznīca tika stipri sašauta un iekšēji izdemolēta.
Lielas pārmaiņas tā piedzīvoja Ādolfa Grota laikā, jo tad tajā iebūvēja ērģeles un altārgleznu. Vecajā konversācijas vārdnīcā un Latviešu luterisko baznīcu vēsturēs teikts, ka Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā Hermanis Liepājā. Bet ērģeles Liepājā būvēja divi Hermaņi, tēvs un dēls.
Pirms kara Skrundas draudze tika uzskatīta par vienu no lielākajām draudzēm Kurzemē.
1944. gadā vācieši uzspridzināja baznīcas torni, jo uzskatīja, ka tas esot kā orientieris krievu armijai.
5
