Vēsts par dzlzceļa stcijas būvēšanu uz Skrundu nāca jau deviņpadsmitā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad pagastskolā skolotājs Johans Roperts sāka mācīt augstās pasaules gudrības. Tomēr bija jāpaiet vēl pussimt gadiem, līdz pa īstam vilcienu savām acīm ieraudzīja šo skolēnu mazbērni. Bet vai uzminēsiet, no kuras puses tas Skrundā iebrauca? No Aizputes. Tas piestāja netālu no tagadējās ēdnīcas " Mežābele", kur tai bija gan stacija, gan noliktava.
Deviņpadsmitā gadsimta septiņdesmitajos gados Liepājā sākās liela rosība, jo no visām Krievijas impērijas ostām ši bija vistuvāk Eiropas tirgum. Ventas krastam pie Skrundas vajadzēja kļūt par lielu kokmateriālu pārkraušanas vietu.
Šaursliežu bānītis uz Liepājas tramvaja tūkstoš milimetru pltuma sliedēm līdz Aizputei sāka braukāt jau 1899. gadā. Skrundas bānītim nebija lemts ilgs mūžs. 1930. gadā tika konstatēts, ka tam visi tiltiņi ir satrunējuši un šī līnija būtu jaslēdz.
Jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbu oficiālā atklāšanas diena ir 1925. gada 8. augustu.Skrundas stacija atradās jaunbūvējamās trases 95,8 kilometrā. Sliedes garām Skrundai no 94. līdz 107. būves kilometram ielika 1928. gada jūlijā-augustā. Pats lielākais dzelzceļa objekts bija tilts pār ventu. Ja neskaita Ventā iekritušās, Skrundas dzelzs tiltam ir 400750 kniežu.
Skrundas staciju sāka būvēt 1927. gada vasarā. 1929. gada 25. septembrī notika visas dzelzceļbūves atklāšanas svētki.
Stacija ir vienīgā vieta Skrundā, kur uzstādīts piemiņas akmens. Uz tā iecirstie datumi " 1941. 14. VI - 1949. 25. III " atgādina baiso notikumu, kad no Skrundas divas reizes tika uz Sibīriju izvesti iedzīvotāji ar ģimenēm. Kopš 1998. gada marta šeit ir uzstādīts memoriālais vagons. Skrunda ir otrā stacija Latvijā, kur tiek uzstādīts šāda veida piemiņas vieta.
2
