Ordeņa pilsdrupas (Bruņinieku iela 2) un pilsētas viduslaiku nocietinājuma paliekas pie Gaujas ir atgādinājums par Valmieras centru laikā no 13.gadsimta līdz mūsdienām. Valmiera nocietinājums tika izpostīts Ziemeļu kara laikā. Pilsdrupas ir ievērojama atpūtas vietas valmieriešiem un Valmieras viesiem. Ordeņa pils būvēta pēc 1224. g., laikā līdz 13.gs. vidum. 1283.-87.g. ordenis būvē baznīcu un šajā laikā pils jau pastāv. Pils nocietinājumi būvēti pieskaņojoties reljefam. Pati pils ir regulāra plānojuma ar priekšpili un vēlāk priekšējā nocietinājuma sienas stūros uzbūvēti torņi. 1577.g. maskavieši to pirmo reizi aplenc un ieņem Valmieru. 1582.g. pili pievieno jaundibinātajai Cēsu bīskapijai. 1600.g. zviedri Kārļa Gilenhjelma (Karl Gyllenhjelm) ieņem Valmieru, bet drīz to atkal pārņem poļi. Šādas cīņas turpinās līdz 1658.g., kad pēdējie to atkaro zviedru grāfa Duglasa (Douglas) vadībā. Jau zviedru laikā ap pili un pilsētas aizsardzības mūri izbūvēti bastioni. Pēc Ziemeļu kara nocietinājumi vairs netiek atjaunoti un pils pamazām pārvēršas drupās. Daļēji tās mūri nojaukti dzīvojamo ēku būvniecībai. Pilsēta pirmo reizi minēta 1323.g. un jau 1365.g. ir Hanzas savienības locekle. Pilsētas aizsardzības mūris pieslēdzas priekšpils mūrim, veidojot vienotu nocietinājumu. 17.gs. vidū ap pili un arī pilsētu izbūvēti bastioni. No pilsētas aizsardzības sistēmas dabā saglabājies aizsardzības grāvis un pils mūru fragmenti. Pils teritorijā daļēji saglabājusies 18.-19.gs. apbūve, kas veido nelielā Valmieras vēsturiskā centra kodolu. |
4
