Drupas

Livonijas ordeņa pilsdrupas

Kandava  > Kandavas nov. > Rīgas reģ.
Apraksts

Vairākums vēstures avotu min, ka pils celtniecība sākusies ordeņa mestra Eberharda fon Zeines laikā ap 1253. gadu,bet turpinājās mestra Burharda Hornhūzena laikā. Pils bija paredzēta kā ordeņa fogta (tiesneša) rezidence un kā tāda minēta 1312. gadā. Pils paplašināta 1334. gadā,kad valda mestrs Munheimas Eberhards. Fogti bija pakļauti Kuldīgas komturam un līdz ar Kandavu pārvaldīja Sabiles un Talsu novadus,kuru fogtiem bija šaurākas pārvaldes tiesības. Fogti pārraudzīja nodevu vākšanu,sprieda tiesu un veica citus pārvaldes uzdevumus. Livonijas ordeņa valdīšanas laikā Kandavas pilī nomainījušies 17 fogti,kuru uzvārdi minēti grāmatā "Talsu novads" (izdota Rīgā,1935-1937). Kandavas novadam bija sevišķa nodeva - medus,jo apkārtne bija bagāta ar biškokiem,kādēļ katru gadu Kuldīgas konventa mūkiem bija jādod 3 birkavi (491 kg) medus.

 

Grūti spriest,kāda īsti izskatījusies ordeņa pils,jo no 1794. gada zīmētā J.K.Broces akvareļa uz mums raugās tikai pils drupas. Nozīmīgākais pētījums par Kandavas pili pieder Kārlim fon Lēvisam of Menāram,kurš 1903. gadā savus secinājumus publicēja grāmatā "Kandavas pilskalns un ordeņa fogteja Kurzemē" ("Der heidnische Burgberg und die Ordensvogtei Kandau in Kurland"). Te publicēts arī pils plāns,uz esošo drupu bāzes mēģinot attēlot pils izkārtojumu. Visi pārējie pils aprakstu veidotāji,ceļvežu autori atsaukušies uz minētajiem pētījumiem.

 

Zemesrags,uz kura pils atrodas,ir līdzīgs tam,uz kura bijusi kuršu pils. Abu piļu vietu izvēli noteicis augstums,kas ļāva tālu pārredzēt apkārtni. Pilsdrupu paliekas izvietotas virs stāvām nogāzēm. Pilskalnu aptvēra aizsardzības mūris. Ziemeļu pusē apvidus ir nolaidenāks,un tur atradusies ieeja pilī. Atsevišķas mūru un pamatu paliekas ļauj spriest,ka fogteja bijusi 34.2 X 31.5 m liela taisnstūra celtne ar 1.8 m bieziem mūriem uz 2 m platiem pamatiem. Te atradusies arī kapela - pils baznīciņa; konstatētas kāpņu telpas paliekas.

 

Labi saglabājies ir tornis,kas atrodas 28 m attālumā no fogtejas austrumu mūra. Tā ir gandrīz kvadrātveida celtne ar 2 stāviem un gandrīz 2 m bieziem mūriem. Tautā to sauc par Pulvertorni, bet nosaukums radies hercoga Jēkaba laikā, kad te glabāja šaujampulveri. Atrašanās zemā vieta noliedz domu, ka tas varētu būt novērošanas tornis vai priekšpils nocietinājums. Vairāki vēsturnieki pieņem, ka te atradies akas namiņš,jo nogāzē viegli sasniedzams gruntsūdens. Torni ar fogteju savienojis ap 12 m garš tilts uz viena balsta. Ir nostāsti par apakšzemes ejām un pagrabiem, kuros vēl gadsimta sākumā vīri atraduši vīna pudeles ar vairāku simtu gadu vecu vīnu.

 

Interesanti objekti tuvumā
Cietoksnis, forts
Pulvertornis 1 76 m
Pasta nodaļas
Kandava 178 m
Apskates objekti
Tirgus laukums 204 m
Tūrisma informācija
Kandavas TIC 206 m
Apskates objekti
K. Mīlenbaha vidusskolas vecā ēka 1 259 m
Vēstures piemineklis
Kandavas vēsturiskais centrs 1 306 m
Pašvaldības
Kandavas novada dome 1 318 m
Apskates objekti
Bij. Sadraudzīgās biedrības nams 323 m
Senkapi, apbedījums
Mēra kalniņš 362 m
Baznīcas
Kandavas katoļu baznīca 1 381 m
Baznīcas
Kandavas evaņģēliski luteriskā baznīca 3 444 m
Inženiertehnisks objekts
Tilts pār Abavu Kandavā 4 463 m
Slimnīca
Kandavas slimnīca 467 m
Pilskalns
Kandavas (Kuršu) pilskalns 2 709 m
Purvi
Čužu purvs 2 2.4 km
Pēdējie raksti
Vēsture
Kandavas vēsture
Kandavas pilsdrupas
Kandavas pilsdrupas
Skats no pilsdrupām pāri pulvertornim
Skats no pilsdrupām pāri pulvertornim
Skats Pilsdrupām no Lielās ielas
Skats Pilsdrupām no Lielās ielas
Kandavas pilsdrupas
Kandavas pilsdrupas
Tuvākie kategorijā(-ās):
Kultūrvēsture
Cietoksnis, forts
Pulvertornis
Vēstures piemineklis
Kandavas vēsturiskais centrs
Inženiertehnisks objekts
Tilts pār Abavu Kandavā
Pilskalns
Kandavas (Kuršu) pilskalns
Pils
Valdeķu muižas pils