Leģenda stāsta, ka pils celšanas laikā, kad lika uz jumta segumu, viens dakstiņš no jumta esot noslīdējis un iekritis piķa mucā. Strādnieki nu steigušies neveiksmi labot - dakstiņu no piķa mucas izvilkuši un centušies noslaucīt. Tajā brīdī garām gājis firsts Līvens un ieraudzījis notikušo. Muižkungam iepaticies saulē vizošais dakstiņš un viņš licis visus dakstiņus (arī noņemt tos, kuri jau bijuši uzlikti uz jumta) apmērcēt piķī, nožāvēt saulē un tikai tad likt uz jumta. Jumtu sedzošie dakstiņi tiešām ir melnā krāsā.
Pelču pils celta 1900.- 1904. gadā, firsta Mihaela fon Līvena laikā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Pils būvēta franču renesanses, baroka un jūgendstila ietekmē. Īpaši skaists ir bijušās bibliotēkas interjers. Pils pirmajā stāvā bijusi centrālapkure, pagrabstāvā liels apkures katls, bēniņstāvā ūdens rezervuāri. Kurzemē pirmā centrālapkure laukos bijusi ierīkota Pelču pilī.
Firsts Līvens Pelčos dzīvojis maz, galvenokārt vasarās. Viņa prombūtnes laikā Pelču un otru firsta īpašumu - Kaltiķu muižu - pārvaldīja barons Renē. Firsts Līvens lielākoties dzīvojis Vācijā, Leipcigā, kur arī miris. Pēc firsta Līvena nāves muiža pārgājusi Īvandes barona Heikinga īpašumā. Pēc 1.Pasaules kara barons Heikings aizbraucis uz Vāciju. Pils dažus gadus stāvējusi tukša. Zemes reformas rezultātā 1920. gadā Pelču muižas centrs pārgāja valsts īpašumā, to nodeva Kuldīgas apriņķa valdei. Kad no Vācijas atgriezās Heikinga dēls, viņš kā neatsavināmu daļu saņēma Kaltiķu muižu, no kurienes 30.gadu beigās repatriējās uz Vāciju. Mūsdienās Pelču muižā darbojas skola.
4
