"Kopumā Liepupes kungu māja autentiskuma pakāpes, neskartības un saglabāto apdares detaļu ziņā ir pati "īstākā" un piesātinātākā no visām Vidzemes baroka laika muižu dzīvojamajām ēkām. Šajā ziņā tā pārspēj pat Ungurmuižas kungu māju ar tās apbrīnojamajiem sienu gleznojumiem. Pieejas ziņā Liepupe ir nākamais solis pēc Ungurmuižas un rāda jau lielākas lauku muižnieku pretenzijas uz greznību. Ja Ungurmuižā viss mākslinieciskais dekors ir uzgleznots uz tēstu guļšķautņu sienām un dēļu griestiem, tad Liepupē visur griesti ir apmesti un dekorēti ar vēlā baroka stila stuka rotājumiem, bet apmestās sienas paredzētas apvilkšanai ar tapetēm; 20. gadsimta sākumā kādā telpā uz sienām pat minēti gobelēni."
Laukstrādnieku skola, kas 1930. gadu otrajā pusē veica vairākus pārbūves darbus.
1940. gadā kungu mājas kārniņu jumts tika nomainīts ar šīfera plākšņu segumu.
I. Lancmanis. Skaistā un pamestā//Māksla+, 2002, Nr.4
Muižas kungu māja neapkopta, pamesta. Komplekss sadalīts, nesakopts. Vairāki saimnieki - katrs dara savu. (2007.g.)
Bijušie īpašnieki: "Ziemeļu kara laikā Liepupe bija izpostīta tāpat kā visa Vidzeme, un muižas mantinieks Frīdrihs Vilhelms fon Meks atgriezās mājās tikai 1723. gadā. Būdams Zviedrijas karaļa Kārļa XII miesassargs, viņš dalīja ar karali Poltavas kaujas sakāves rūgtumu, bet atšķirībā no sava kunga dabūja pavadīt krievu gūstā 14 gadus. Frīdrihs Vilhelms sākumā Liepupi apsaimniekoja kopā ar brāli, bet kopš 1726. gada bija pilntiesīgs muižas īpašnieks. Krievu gūsts bija sagrāvis Frīdriha Vilhelma veselību, un paralīze viņu 1744. gadā priekšlaikus noveda kapā. Tomēr viņš paguva pieredzēt savas sievasmāsas Jakobīnes fon Duntenas laulības Liepupes baznīcā ar slaveno "melu baronu" Hieronīmu Karlu Frīdrihu fon Minhauzenu. Atraitnei Sofijai Augustei fon Mekai bija lemts radīt Liepupes muižas jauno kungu māju. (...) Pēc mātes nāves Georgs Frīdrihs fon Meks atstāja dienestu Saksijas armijā, atgriezās mājās un apsaimniekoja Liepupes muižu līdz savai nāvei 1775. gadā. Muižu mantoja viņa brālis Johans Gothards, kurš bija cita rakstura un interešu cilvēks. (...) Johans Gothards fon Meks, kurš bija studējis Jēnā un Kēnigsbergā, kļuva par Rīgā atzītu autoritāti tiesu lietās. Viņš veda plašu dzīvesveidu, un Liepupe bija apkārtnes muižniecības iecienīta sarīkojumu un svētku vieta. 1779. gadā Johans Gothards fon Meks mira, atstājot atraitni Eleonoru Veroniku, Rīgas vicegubernatora ģenerāļa fon Vildemaņa meitu, ar sešiem bērniem. 1794. gadā Frīdrihs fon Meks saslima ar smadzeņu iekaisumu un nomira 25 gadu vecumā. Bēdu salauztā māte mira piecus gadus vēlāk, un Liepupes muižu mantoja jaunākais dēls Georgs Kristofs fon Meks. 1817. gadā, kad pirmo reizi tika izsludināts Liepupes muižas bankrots, Georgam Kristofam izdevās vienoties ar kreditoriem. 1829. gadā muiža tika pārdota par parādiem, un G. K. fon Meks, paņemot līdzi muižas arhīvu, aizceļoja Krievjas virzienā. Liepupes muižu nopirka Marija Šarlote fon Zengera. Fon Zengeriem Liepupe piederēja trīs paaudzēs.
Frīdriham fon Zengeram Latvijas agrārās reformas gaitā Liepupes muiža tika atsavināta." I. Lancmanis. Skaistā un pamestā//Māksla+, 2002, Nr.4
1928. gadā izveidota Liepupes ferma. Vēlāk laukstrādnieku skola.
Ēkas būvēšanas gads: 1751
Papildus informācija: I. Lancmanis. Skaistā un pamestā//Māksla+, 2002, Nr.4
2
