"Vidzemes akmeņainā jūrmala" kompleksais dabas liegums

Dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala":
atrodas Limbažu rajona Salacgrīvas un Liepupes pašvaldību teritorijā;
ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta sastāvdaļa un ietver 12 kilometrus garu jūras krasta posmu no "Dzeņiem" līdz Tūjai 3370 ha lielā platībā;
2004. gadā tas iekļauts Eiropas Savienībā aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000"tīklā un tiek apsaimniekots saskaņā ar 2004. gadā apstiprināto dabas aizsardzības plānu.
Smilšakmens atsegumi jūras krastā. Dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" ir vienīgā vieta Baltijas jūrā, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Tie veidojušies pirms 350-380 miljoniem gadu, devona periodā. Lielākie atsegumi redzami:
uz dienvidiem no Veczemjiem (0.5 km gari, līdz 4 m augsti);
no Kāpniekiem līdz Siliņiem (1.2 km gari, augstums vietām pārsniedz 5 m);
Pie Ķurmraga un Runkuļraga apskatāmas līdz 8 m dziļas nišas un grotas, kuras izskalotas vētru laikā.
Jūras piekrastes akmeņainie sēkļi. Dabas liegums ir bagāts ar dažāda lieluma laukakmeņiem. Tos uz šejieni pirms 13-10 tūkstošiem gadu ir atnesis ledājs. Akmeņainā pludmale visa lieguma teritorijā ir 20-40 m plata. Visiespaidīgākā tā ir no Runkuļraga līdz Dzeņiem. Tālu jūrā iestiepjas arī piekrastes sēkļi ar laukakmeņu vaļņiem un krāvumiem.
Meži aizņem lielāko daļu no dabas lieguma sauszemes teritorijas. Jūras tuvumā tipiskas ir mežainas jūrmalas kāpas. Mežu bioloģisko daudzveidību šeit palielina starpkāpu ieplakās izveidojušies pārmitrie meži - slapjā gārša, slapjais damaksnis. Īpatnējie mitruma un gaismas apstākļi ir nepieciešami retu sugu (sūnu Hellera ķīļlape un gludā nekera, ķērpju kaķpēdiņu artonija un kastaņbrūnā artonija, sēnes lapkoku svečtursēne, kukaiņi bērzu briežvabole u.c.) pastāvēšanai.
Pļavas. Lielākā augu daudzveidība ir neielabotās sausās un mēreni mitrās pļavas. Īpaši nozīmīgas ir parkveida pļavas ar atsevišķiem veciem, saules apgaismotiem ozoliem. Tie ir mājvieta retām kukaiņu sugām, piemēram lapkoku praulgrauzim.
Liegumā esošie jūras piekrastes akmeņu sēkļi, daudzgadīgi augāji akmeņainās pludmalēs, smilšakmens atsegumi, mežainās jūrmalas kāpas, mēreni mitras pļavas, parkveida pļavas u.c. dzīvotnes ir gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā aizsargājami biotipi.
Kultūrvēsturiski ši teritorija saistās ar buru kuģu būvi, tāljūru braucēju ievērojamām dzimtām un piekrastes zvejniecības tradīciju attīstību.

Pa lieguma ceļiem aizliegts braukt ar jebkādiem transporta līdzekļiem. Celt teltis un kurināt ugunskurus atļauts tikai norādītajās vietās.