Tukuma vēsturiskais centrs. Savu plānojumu tas ieguva 14. līdz 18. gadsimtā, bet 19. un 20. gadsimta mijā radās tā vizuālais tēls, kas raksturīgs arī šodienas pilsētai. Te sastopamas daudzas senas, maz pārbūvētas, guļbūvē celtas saimniecības un dzīvojamās ēkas, ir saglabājies agrākās apbūves izvietojums. Senākais pilsētas plānojums vislabāk jūtams pilsētas centrālajā daļā – Brīvības laukumā un kvartālos starp Elizabetes, Pasta un Talsu ielu. 18. līdz 19. gadsimta apbūve, tradicionālais gruntsgabalu iedalījums saglabājies starp Lielo un Talsu ielu, kā arī Harmonijas, Dārza un Jaunās ielas rajonā.
Harmonijas iela – te atrodama gan Kurzemes 18. – 19. gadsimtam raksturīgā pilsētas apbūve, gan Šveices vasarnīcu stila būvniecības paraugi (Harmonijas iela 12). Pastaigājoties pa šo ielu, noteikti jāievēro durvis, kuru greznumu radījuši gan galdnieki, gan kalēji.
Zirgu iela – vēl viena šaura un bruģēta ieliņa. Nosaukums esot radies no tā, ka senos laikos pa to uz pilsētas pļavām ganībās dzītas govis un zirgi, bet bruģis parādījies pēc 1860. gada.
Elizabetes un Uguns iela – apskatāma 19. gadsimta apbūve. Arī šīs ieliņas ir šauras. Šis rajons 19. gadsimtā vairākkārt izdedzis, un valdība likusi mājas celt attālāk vienu no otras, taču zemes gabali nav bijuši pārāk lieli, tādēļ mājas joprojām ir celtas cieši viena pie otras.
Pils iela – tiek uzskatīta par arhitektoniski greznāko ielu pilsētā. Te pirmoreiz parādījās trīsstāvu nami ar grezniem dekoriem. Tās apbūve veidojusies 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. Tā kā Pils ielā atradās dažādas pilsētas un apriņķa iestādes, tad, iespējams, tāpēc 2. Pasaules kara laikā tā saukusies par Ā. Hitlera ielu, bet padomju laikos dēvēta par Komjaunatnes ielu.
